Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indra Sahasranama Stotram
Complete

Indra Sahasranāma Stotram – Introduction and Significance**
Indra Sahasranāma Stotram is one of the most unique and powerful works of Kāvyakaṇṭha Vāsiṣṭha Śrī Ganapati Muni. It is a hymn of 108 verses containing one thousand names of Bhagavān Indra, all drawn directly from the Ṛgveda. Unlike many later Sahasranāmas, this stotram is not based mainly on Purāṇic or Āgamic tradition; it is a direct Vedic compilation, arranged in the form of a devotional hymn.
The historical background of this work is deeply moving. After returning to Tiruvannamalai from Pondicherry, Śrī Ganapati Muni stayed for some time near Arunachala. Though the outer circumstances were difficult, he made extraordinary spiritual use of that period. By the end of December 1928, he had compiled one thousand names of Bhagavān Indra from the Ṛgveda. Later, during a visit to Ramana Ashram, he showed this list to Bhagavān Śrī Ramana Maharshi, who was deeply interested to see such ancient and powerful Vedic names gathered together. Around late December 1928 and early 1929, while staying in a quiet cottage in the jackfruit grove near Ramana Ashram, Śrī Ganapati Muni composed the Indra Sahasranāma Stotram in 108 verses.
The greatness of this work lies not only in its devotion, but also in the extraordinary difficulty of its compilation. In those days, there were no digital texts, search tools, or easy access to printed Vedic editions. Śrī Ganapati Muni had to gather the names from the vast body of the Ṛgveda through his immense scholarship, divine memory, and mantra-śakti. The names were not collected only from the Indra Sūktas. Indra appears throughout the Ṛgveda in many contexts — along with Vāyu, Soma, Maruts, Agni, Brahmaṇaspati, Viṣṇu, and other deities. Therefore, this Sahasranāma represents a deep extraction from the whole Vedic revelation, not a superficial list.
Another remarkable feature is that Muni did not repeat names merely to complete the count, nor did he use filler words to fit the metre. Each name has purpose. Each verse is meaningful. The stotram is not a mere catalogue of names; every stanza presents a living vision of Indra as seen by the Vedic Ṛṣis. This demanded mastery of the Veda, Sanskrit, chandas, mantra-śāstra, poetic arrangement, and inner spiritual concentration.
The Indra revealed in this Sahasranāma is not merely the deity of rain and thunder, nor only the Purāṇic king of heaven. He is the great Vedic Lord of divine force, illumined intelligence, heroic will, protection, expansion, victory, yajña, light, power, and cosmic order. These names reveal Indra as a vast spiritual principle active in the universe, in the yajña, in the gods, and in the inner awakening of the seeker.
The significance of the Indra Sahasranāma Stotram is therefore immense. It restores the original Vedic glory of Indra and brings the devotee back to the mantra-source itself. It reminds us that the Vedic deities are not separate competing powers, but luminous expressions of one Supreme Reality. Through this hymn, Indra is rediscovered as one of the greatest Vedic manifestations of Divine Power.
Śrī Ganapati Muni himself declares that this Sahasranāma is the essence gathered from the Vedic mantras. Therefore, chanting it with devotion is not merely ordinary stotra-pārāyaṇa; it is a way of invoking the living power of the Ṛgveda. The benefit of this chanting is inner strength, clarity of intelligence, protection, heroic will, expansion of consciousness, and spiritual victory. Muni also states that one who worships this Aindra Sahasranāma with devotion gains mastery over siddhis. In this sense, the Indra Sahasranāma Stotram is both a hymn of devotion and a powerful Vedic sādhana.
Thus, this work stands as a bridge between the ancient Ṛṣis and modern seekers. It is a treasure of mantra, tapas, scholarship, poetic genius, divine memory, and Vedic revelation, made possible through the extraordinary spiritual power of Kāvyakaṇṭha Vāsiṣṭha Śrī Ganapati Muni.
॥ kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrīgaṇapatimuni viracitam
Indra Sahasranāma Stotram ॥
indro devatamo'nīlaḥ suparṇaḥ pūrṇabandhuraḥ ।
viśvasya damitā viśvasyeśāno viśvacarṣaṇiḥ ॥ 1 ॥
viśvāni cakrirviśvasmāduttaro viśvabhūrbṛhan ।
cekitāno vartamānaḥ svadhayā'cakrayā paraḥ ॥ 2 ॥
viśvānaro viśvarūpo viśvāyurviśvataspṛthuḥ ।
viśvakarmā viśvadevo viśvatodhīraniṣkṛtaḥ ॥ 3 ॥
triṣujātastigmaśṛṅgo devo bradhno'ruṣaścaran ।
rucānaḥ paramo vidvānaruco rocayannajaḥ ॥ 4 ॥
jyeṣṭho janānāṃ vṛṣabho jyotirjyeṣṭhaṃ sahomahi ।
abhikratūnāṃ damitā dhartā viśvasya karmaṇaḥ ॥ 5 ॥
dhartā dhanānāṃ dhātṝṇāṃ dhātā dhīro dhiyeṣitaḥ ।
yajñasya sādhano yajño yajñavāhā apāmajaḥ ॥ 6 ॥
yajñaṃ juṣāṇo yajato yuktagrāvṇo'viteṣiraḥ ।
suvajraścyavano yoddhā yaśaso yajñiyo yahuḥ ॥ 7 ॥
avayātā durmatīnāṃ hantā pāpasya rakṣasaḥ ।
kṛśasya coditā kṛtnuḥ kṛtabrahmā dhṛtavrataḥ ॥ 8 ॥
ghṛṣṇvojā avitādhīnāṃ dhanānāṃ sañjidacyutaḥ ।
vihantā tamasastvaṣṭā tanūpāstarutāturaḥ ॥ 9 ॥
tveṣanṛmṇastveṣasaṃdṛk turāṣāḍaparājitaḥ ।
tugyrāvṛdhodasmatamastuvikūrmitamastujaḥ ॥ 10 ॥
vṛṣaprabharmā viśvāni vidvānādardirastavāḥ ।
mandro matīnāṃ vṛṣabho marutvānmarutāmṛṣiḥ ॥ 11
mahāhastī gaṇapatirdhiyaṃ jinvo bṛhaspatiḥ ।
māhino maghavā mandī marko'rko medhiro mahān ॥ 12
pratirūpaḥ paromātraḥ pururūpaḥ puruṣṭutaḥ ।
puruhūtaḥ puraḥsthātā purumāyaḥ purandaraḥ ॥ 13 ॥
purupraśastaḥ purukṛt purāṃ dartā purūtamaḥ ।
purugūrtaḥ pṛtsujetā puruvarpāḥ pravepanī ॥ 14 ॥
papriḥ pracetāḥ paribhūḥ panīyānapratiṣkutaḥ ।
pravṛddhaḥ pravayāḥ pātā pūṣaṇvāntarābharaḥ ॥ 15 ॥
puruśākaḥ pāñcajanyaḥ purubhojāḥ purūvasuḥ ।
piśaṅgarātiḥ papuriḥ puroyodhaḥ pṛthujrayā ॥ 16 ॥
prarikvaḥ pradivaḥ pūrvyaḥ purobhūḥ pūrvajā ṛṣiḥ ।
praṇetā pramatiḥ panyaḥ pūrvayāvā prabhūvasuḥ ॥ 17 ॥
prayajyuḥ pāvakaḥ pūṣā padavīḥ pathikṛtpatiḥ ।
purutmā palitohetā prahetā prāvitā pitā ॥ 18 ॥
purunṛmṇaḥ parvateṣṭhāḥ prācāmanyuḥ purohitaḥ ।
purāṃbhinduranādhṛṣyaḥ purājāḥ prapathiṃtamaḥ ॥ 19
pṛtanāṣāḍ bāhuśardhī bṛhadreṇuraniṣṭṛtaḥ ।
abhibhūtirayopāṣṭiḥ bṛhadrerapidhānavān ॥ 20 ॥
brahmapriyo brahmajūto brahmavāhā araṅgamaḥ ।
bodhinmanā avakrakṣi bṛhadbhānuramitrahā ॥ 21 ॥
bhūrikarmā bharekṛtnurbhadrakṛd bhārvarobhṛmiḥ ।
bhareṣu havyo bhūryojāḥ purohā prāśuṣāṭ praṣāṭ ॥ 22 ॥
prabhaṅgī mahiṣo bhīmo bhūryāsutiraśastihā ।
prasakṣi viśpatirvīraḥ paraspāḥ śavassaspatiḥ ॥ 23 ॥
purudatraḥ pitṛtamaḥ purukṣurbhūriguḥ paṇiḥ ।
pratvākṣāṇaḥ purāṃ darmāpanasyurabhimātihā ॥ 24 ॥
pṛthivyā vṛṣabhaḥ pratnaḥ pramandī prathamaḥ pṛthuḥ
tyaḥ samudravyacāḥ pāyuḥ praketaścarṣaṇīsahaḥ ॥ 25 ॥
kārudhāyāḥ kavivṛdhaḥ kanīnaḥ kratumāŋkratuḥ ।
kṣapāṃvastā kavitamo girvāhāḥ kīricodanaḥ ॥ 26 ॥
kṣapāvānkauśikaḥ kārī rājā kṣamyasya gopatiḥ ।
gaurgorduro duro'śvasya yavasyadura āduriḥ ॥ 27 ॥
candrabudhnaścarṣaṇiprāścarkṛtyaścodayanmatiḥ ।
citrabhānuścitratamaścamrīṣaścacakramāsajaḥ ॥ 28 ॥
tuviśuṣmastuvidyumnastuvijātastuvīmaghaḥ ।
tuvikūrmistuvimrakṣastuviśagmastuvipratiḥ ॥ 29 ॥
tuvinṛmṇastuvigrīvastuvirādhāstuvikratuḥ ।
tuvimātrastuvigrābhastuvidēṣṇastuviṣvaṇiḥ ॥ 30 ॥
tūtujit stavasa stakvastuvigrasturvaṇistradaḥ ।
ratheṣṭhastaraṇistumrastviṣīmānanapacyutaḥ ॥ 31 ॥
todastarutrastaviṣī muṣāṇastaviṣasturā ।
titirvā taturistrātā bhūrṇistūrṇistavastaraḥ ॥ 32 ॥
yajñavṛddho yajñiyānāṃ prathamo yajvano vṛdhaḥ ।
amitrakhādo'nimiṣo viṣuṇo'sunvanto'juraḥ ॥ 33 ॥
akṣitotiradābhyo'ryaḥ śipriṇīvānagorudhaḥ ।
āśrutkarṇo'ntarikṣaprā amitaujā ariṣṭutaḥ ॥ 34 ॥
adṛṣṭa ekarāḍūrdhva ūrdhvasānaḥ sanādyuvā ।
sthiraḥ sūryaḥ svabhūtyojāḥ satyarādhāḥ sanaśrutaḥ ॥ 35
akalpaḥ sattvānāṃ keturacyutacyuduruvyacāḥ ।
śavasī svapatiḥ svojāḥ śacīvānavidīdhayuḥ ॥ 36 ॥
satyaśuṣmaḥ satyasatvā sūnuḥ satyasya somapāḥ ।
dasyorhantā divo dhartā rājā divyasya cetanaḥ ॥ 37 ॥
ṛgmiyo'rvā rocamāno rabhodā ṛtapā ṛtaḥ ।
ṛjīṣī raṇakṛdrevānṛtviyo radhracodanaḥ ॥ 38 ॥
ṛṣvorāyo'vanīrājā rayisthāno radāvasuḥ ।
ṛbhukṣā animāno'śvaḥ sahamānaḥ samudriyaḥ ॥ 39 ॥
ṛṇakātirgirvaṇasyuḥ kījaḥ khidvākhajaṅkaraḥ ।
ṛjīṣo vasuvidvenyo vājeṣu dadhṛṣaḥ kaviḥ ॥ 40 ॥
virapśī vīlito vipro viśvavedā ṛtāvṛdhaḥ ।
ṛtayugdharmakṛddhenurdhanajiddhāmavarmavāṭ ॥ 41 ॥
ṛtejāḥ sakṣaṇiḥ somyaḥ saṃsṛṣṭijidṛbhuṣṭhiraḥ ।
ṛtayuḥ sabalaḥ sahyurvajravāhā ṛcīṣamaḥ ॥ 42 ॥
ṛgmīdadhṛṣvānṛṣvaujāḥ sugopāḥ svayaśastaraḥ ।
svabhiṣṭisumnaḥ sehānaḥ sunītiḥ sukṛtaḥ śuciḥ ॥ 43 ॥
ṛṇayāḥ sahasaḥ sūnuḥ sudānuḥ sagaṇo vasuḥ ।
stomyaḥ samadvā satrāhā stomavāhā ṛtīṣahaḥ ॥ 44 ॥
śaviṣṭhaḥ śavasasputraḥ śatamanyuḥ śatakratuḥ ।
śakraḥ śikṣānaraḥ śuṣmī śrutkarṇaḥ śravayatsakhā ॥ 45
śatamūtiḥ śardhanītiḥ śatanīthaḥ śatāmaghaḥ ।
ślokī śivatamaḥ śrutyaṃ nāmabibhradanānataḥ ॥ 46 ॥
śūraḥ śiprī sahasrotiḥ śubhraḥ śṛṅgavṛṣonapāt ।
śāsaḥ śākī śravaskāmaḥ śavasāvānahaṃsanaḥ ॥ 47 ॥
surūpakṛtnurīśānaḥ śūśuvānaḥ śacīpatiḥ ।
satīnasatvā sanitā śaktīvānamitakratuḥ ॥ 48 ॥
sahasracetāḥ sumanāḥ śrutyaḥ śuddhaḥ śrutāmaghaḥ ।
satrādāvā somapāvā sukratuḥ śmaśruṣu śritaḥ ॥ 49 ॥
codapravṛddho viśvasya jagataḥ prāṇataspatiḥ ।
cyautnaḥ suprakaratnonaraścakamānaḥ sadāvṛdhaḥ॥ 50
svabhiṣṭiḥ satpatiḥ satyaścārurvīratamaścatī ।
citraścikitvānājñātā pratimānaṃ sataḥ sataḥ ॥ 51 ॥
sthātāḥ sacetāḥ sadivaḥ sudaṃsāḥ suśravastamaḥ ।
sahodāḥ suśrutaḥ samrāṭ supāraḥ sunvataḥ sakhā ॥ 52 ॥
brahmavāhastamo brahmā viṣṇurvasvaḥpatirhariḥ ।
raṇāya saṃskṛto rudro raṇiteśānakṛcchivaḥ ॥ 53 ॥
viprajūto vipratamo yahvo vajrī hiraṇyayaḥ ।
vavro vīrataro vāyurmātariśvā marutsakhā ॥ 54 ॥
gūrtaśravā viśvagūrto vandanaśrudvicakṣaṇaḥ ।
vṛṣṇirvasupatirvājī vṛṣabho vājinī vasuḥ ॥ 55 ॥
vigro vibhīṣaṇo vahnirvṛddhāyurviśruto vṛṣā ।
vrajabhṛdvṛtrahā vṛddho viśvavāro vṛtañcayaḥ ॥ 56 ॥
vṛṣajūtirvṛṣaratho vṛṣabhānno vṛṣakratuḥ ।
vṛṣakarmā vṛṣamaṇāḥ sudakṣaḥ sunvato vṛdhaḥ ॥ 57 ॥
adroghavāgasurahā vedhāḥ satrākaro'jaraḥ ।
apāraḥ suhavo'bhīrurabhibhaṅgo'ṅgirastamaḥ ॥ 58 ॥
amartyaḥ svāyudho'śatrurapratīto'bhimātiṣāṭ ।
amatrī sūnurarcātryaḥ samaddiṣṭirabhayaṅkaraḥ ॥ 59 ॥
abhinetā spārharādhāḥ saptaraśmirabhiṣṭikṛt ।
anarvā svarjidiṣkartā stotṝṇāmavitoparaḥ ॥ 60 ॥
ajātaśatruḥ senānī rubhayāvyubhayaṅkaraḥ ।
urugāyaḥ satyayoniḥ sahasvānurvarāpatiḥ ॥ 61 ॥
ugro gopā ugrabāhurugradhanvokthavardhanaḥ ।
gāthaśravā girāṃ rājā gambhīro girvaṇastamaḥ ॥ 62 ॥
vajrahastaścarṣaṇīnāṃ vṛṣabho vajradakṣiṇaḥ ।
somakāmaḥ somapatiḥ somavṛddhaḥ sudakṣiṇaḥ ॥ 63 ॥
subrahmā sthaviraḥ sūraḥ sahiṣṭhaḥ saprathāḥ sarāṭ ।
hariśmaśārurharivānharīṇāṃ patirastṛtaḥ ॥ 64 ॥
hiraṇyabāhururvyūtirharikeśo hirīmaśaḥ ।
hariśipro haryamāṇo harijāto harimbharaḥ ॥ 65 ॥
hiraṇyavarṇo haryaśvo harivarpā haripriyaḥ ।
haniṣṭho haryato havyo hariṣṭhā hariyojanaḥ ॥ 66 ॥
satvā suśipraḥ sukṣatraḥ suvīraḥ sutapā ṛṣiḥ ।
gāthānyo gotrabhidgrāmaṃ vahamāno gaveṣaṇaḥ ॥ 67 ॥
jiṣṇustasthuṣa īśāna īśāno jagato nṛtuḥ ।
naryāṇi vidvānnṛpatiḥ netā nṛmṇasya tūtujiḥ ॥ 68 ॥
nimeghamāno naryāpāḥ sindhūnāṃ patiruttaraḥ ।
naryo niyutvānnicito nakṣaddābho nahuṣṭaraḥ ॥ 69 ॥
navyo nidhātā nṛmaṇāḥ sadhrīcīnaḥ suteraṇaḥ ।
nṛtamāno nadanumānnavīyānnṛtamo nṛjit ॥ 70 ॥
vicayiṣṭho vajrabāhurvṛtrakhādo valaṃ rujaḥ ।
jātūbharmā jyeṣṭhatamo janabhakṣo janaṃsahaḥ ॥ 71 ॥
viśvāṣāḍvaṃsago vasyānniṣpāḍaśanimānnṛṣāṭ ।
pūrbhitpurāṣāḍabhiṣāṭ jagatastasthuṣaspatiḥ ॥ 72 ॥
saṃvṛk samatsu sandhātā susaṃdṛk savitā'ruṇaḥ ।
svaryaḥ svarociḥ sutrāmā stuṣeyyaḥ sanajāḥ svariḥ ॥ 73
kṛṇvannaketave ketuṃ peśaḥ kṛṇvannapeśase ।
vajreṇa hatvī mahino marutstotro marudgaṇaḥ ॥ 74 ॥
mahāvīro mahāvrāto mahāyyaḥ pramatirmahī ।
mātā maghonāṃ maṃhiṣṭho manyumīrmanyumattamaḥ ॥ 75
meṣo mahīvṛnmanmadāno māhināvānmahematiḥ ।
mrakṣo mṛḷīko maṃhiṣṭho mrakṣakṛtvā mahāmahaḥ ॥ 76
madacyunmarḍitāmadvā madānāṃ patirātapaḥ ।
suśastiḥ svastidāḥ svardṛgrādhānāmākaraḥ patiḥ ॥ 77 ॥
iṣuhasta iṣāṃ dātā vasudātā vidadvasuḥ ।
vibhūtirvyānāśirveno varīyān viśvajidvibhuḥ ॥ 78 ॥
nṛcakṣāḥ sahuriḥ svarvitsuyajñaḥ suṣṭhutaḥ svayuḥ ।
āpiḥ pṛthivyā janitā sūryasya janitā śrutaḥ ॥ 79 ॥
spaḍvihāyāḥ smatpurandhirvṛṣaparvā vṛṣantamaḥ ।
sādhāraṇaḥ sukharathaḥ svaśvaḥ satrājidadbhutaḥ ॥ 80
jyeṣṭharājo jīradānurjagmiritvakṣaṇo vaśī ।
vidhātā viśvamā āśurmāyī vṛddhamahāvṛdhaḥ ॥ 81 ॥
vareṇyo viśvatūrvātasyeśāno dyaurvicarṣaṇiḥ ।
satīnamanyurgodatraḥ sadyojāto vibhañjanuḥ ॥ 82 ॥
vitantasāyyo vājānāṃ vibhaktā vasva ākaraḥ ।
vīrako vīrayurvajraṃ babhrirvīreṇya āghṛṇiḥ ॥ 83 ॥
vājineyo vājasanirvājānāṃpatirājikṛt ।
vāstoṣpatirvarpaṇītirviśāṃ rājā vapodara ḥ ॥ 84 ॥
vibhūtadyumna ācakrirādārī dodhato vadhaḥ ।
ākhaṇḍalo dasmavarcāḥ sarvaseno vimocanaḥ ॥ 85 ॥
vajrasya bhartā vāryāṇāṃ patirgojidgavāṃ patiḥ ।
viśvavyacāḥ sañcakānaḥ suhārdo janitā divaḥ ॥ 86 ॥
samantunāmā purudha pratiko bṛhataḥ patiḥ ।
dīdhyāno dāmano dātā dīrghaśravasa ṛbhvasaḥ ॥ 87 ॥
daṃsanāvāndivaḥ saṃmrāḍdevajūto divāvasuḥ ।
daśamo devatā dak ṣo dudhrodyumnī dyumantamaḥ ॥ 88
maṃhiṣṭharātiritthādhīrdīdyāno dadhṛṣirdudhiḥ ।
duṣṭarīturduścyavano divomāno divovṛṣā ॥ 89 ॥
dakṣāyyo dasyuhādhṛṣṇuḥ dakṣiṇāvān dhiyāvasuḥ ।
dhanaspṛddhṛṣito dhātā dayamāno dhanañjayaḥ ॥ 90 ॥
divyo dvibarhāḥ sannāryaḥ samaryastrāḥ simaḥ sakhā ।
dyukṣaḥ samāno daṃsiṣṭho rādhasaḥ patiradhriguḥ ॥ 91
samrāṭ pṛthivyā ojasvānvayodhā ṛtupā ṛbhuḥ ।
eko rājaidhamānadviḍekavīra urujrayāḥ ॥ 92 ॥
lokakṛjjanitā'śvānāṃ johūtro janitā gavām ।
jaritā januṣāṃ rājā girvaṇāḥ sunvato'vitā ॥ 93 ॥
atkaṃ vasānaḥ kṛṣṭīnāṃ rājokthyaḥ śipravānuruḥ ।
īḍyodāśvāninatamo ghoraḥ saṅkrandanaḥ svavān ॥ 94 ॥
jāgṛvirjagato rājā gṛtso govid ghanāghanaḥ ।
jetā'bhibhūrakūpāro dānavānasurorṇa'vaḥ ॥ 95 ॥
ghṛṣvirdamūnāstavasastavīyānantamo'vṛtaḥ ।
rāyodātā rayipatiḥ vipaścidvṛtrahantamaḥ ॥ 96 ॥
aparītaḥ ṣālapaścād dadhvāyutkāra āritaḥ ।
vohlāvaniṣṭho vṛṣṇyāvānvṛṣaṇvānvṛko'vataḥ ॥ 97 ॥
garbho'samaṣṭakāvyo yujāhiśuṣmo dadhṛṣvaṇiḥ ।
pratnaḥ patirvājadāvā jyotiṣkartā girāṃ patiḥ ॥ 98 ॥
anavadyaḥ sambhṛtāśvo vajrivādadrivāndyumān ।
dasmo yajatro yodhīyānakavāriryataṅkaraḥ ॥ 99 ॥
pṛdākusānurojīyān brahmaṇaścoditāḥ yamaḥ ।
vandaneṣṭhāḥ purāṃ bhettā bandhureṣṭhā bṛhaddivaḥ ॥ 100
varūtā madhuno rājā praṇenīḥ paprathī yuvā ।
uruśaṃso havaṃśrotā bhūridāvā bṛhacchravāḥ ॥ 101 ॥
mātā stiyānāṃ vṛṣabho mahodātā mahāvadhaḥ ।
sugmyaḥ surādhāḥ satrāṣāḍodatīnāṃ nadodhuniḥ ॥ 102
akāmakarśanaḥ svarṣāḥ sumṛḷīkaḥ sahaskṛtaḥ ।
pāstyasya hotā sindhūnāṃ vṛṣābhojo rathītamaḥ ॥ 103 ॥
sakhā munīnāṃ janidāḥ svadhāvānasamo'pratiḥ ।
manasvā nadhvaro maryo bṛbaduktho'vitā bhagaḥ ॥ 104
aṣāḷho'rīḷha ādartā vīraṃ kartāṃ viśaspatiḥ ।
ekaḥ patirinaḥ puṣṭiḥ suvīryo haripāḥ sudṛk ॥ 105 ॥
eko havyaḥ sanādārugoko vākasya vakṣaṇiḥ ।
suvṛktiramṛto'mṛktaḥ khajakṛd baladāḥ śunaḥ ॥ 106 ॥
amatro mitra ākāyyaḥ sudāmābjin mahomahī ।
rathaḥ subāhuruśanā sunītho bhūridāḥ sudāḥ ॥ 107 ॥
madasya rājā somasya pītvījyāyāndivaḥ patiḥ ।
taviṣīvānghano yudhmo havanaśrutsahaḥ svarāṭ ॥ 108 ॥
॥ atreme bhavantyupasaṃhāraślokāḥ ॥
idaṃ sahasramindrasya nāmnāṃ paramapāvanam ।
ṛgvedato gaṇapatiḥ saṅgṛhya vinibaddhavān ॥
nātra nāmnaḥ paunaruktyaṃ na ca kārādi pūraṇam ।
ślokamadhye na cāramyā śatakasyopasaṃhṛtiḥ ॥
nāmnāmeṣāṃ chāndasatvātsarveṣāṃ ca svarūpataḥ ।
avalokyā yathā chandaḥ śabdaśuddhirvicakṣaṇaiḥ ॥
anekapadanāmāni viniyojyāni pūjane ।
caturthyantaprayogeṣu vyutkramācca yathānvayam ॥
asya nāmasahasrasya vedamūlasya sevane ।
pūrṇaṃ phalaṃ tadvijñeyaṃ yatsvādhyāyaniṣevane ॥
mantrebhyaḥ sambhṛtaṃ sārametannāmasahasrakam ।
aindraṃ yo bhajate bhaktyā tasya syuḥ siddhayo vaśe ॥
indro vijayate devaḥ sarvasya jagataḥ patiḥ ।
vedamūlaṃ jayatyetattasya nāmasahasrakam ॥
॥ iti śrībhagavanmaharṣiramaṇāntevāsino vāsiṣṭhasya narasiṃhasūnorgaṇapateḥ kṛtiḥ vaidikam indrasahasranāmastotraṃ sampūrṇam ॥
