top of page

kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram

Uma Sahasram

dvitīyaḥ stabakaḥ - pañcacāmaravṛttam

Uma Sahasram - The 1000 Verses Magnum Opus of Sri Ganapati Muni

The second Stabaka, entitled **Sargādi-varṇanam — “Description of Creation and its successive manifestations”**, develops the cosmological vision introduced in the first Stabaka. Śrī Gaṇapati Muni begins with devotional praise of Umā as the hidden, compassionate and all-powerful Śakti who creates, sustains and dissolves the three worlds. He then proceeds to describe how the universe unfolds from the Supreme through Śakti: from the subtle state of divine consciousness and will, through space, luminous particles, solar systems, planets, the earth and moon, and finally into embodied beings. The title is therefore fully justified, because the central portion of the Stabaka presents a sustained account of **sarga — the emanation and ordering of the cosmos — together with the divine principles operating within it**.


The verses also reveal Muni's extraordinary ability to bring **Tantric, Vedic, philosophical and cosmological systems into a single coherent vision**. Bhava and Sat, Bhavānī and Satī, Cit, Kāmanā, Kriyā and Mati are shown as different expressions of one supreme Consciousness-Power. He then interprets familiar theological systems—Trimūrti, Hiraṇyagarbha, Virāj, Soma, Indra, Agni, Rudra and Sadāśiva—not as mutually exclusive doctrines, but as different names and standpoints for manifestations of the same divine Reality in space, the sun, the human being and the subtle universe. In this way, the Stabaka becomes much more than a creation narrative: it is a map connecting **cosmos, deity, consciousness and the human microcosm**.


Muni's literary mastery is equally striking. In the vigorous **Pañcacāmara metre**, he moves with ease from lyrical devotion and philosophical argument to highly condensed cosmological description. His characteristic skill lies in taking difficult metaphysical ideas and expressing them through vivid images of fire, smoke, rays, particles, spheres and luminous bodies, while simultaneously weaving together śāstric terminology from several traditions. The concluding verse beautifully turns the metre itself into an offering: these *pañcacāmaras*, composed of delicate words, are imagined as forming a precious couch for the lotus feet of the Divine Mother. Thus philosophy, cosmology, devotion and poetic craftsmanship are seamlessly united.


dvitīyaḥ stabakaḥ - pañcacāmaravṛttam

sargādivarṇanam


sahādareṇa yo valakṣapārijātamālayā

galasthalīvibhūṣayā dhvaniṃ vinaiva bhāṣate ।

maheśapuṇyayoṣito manojñahāsa eṣa me

vibhūtaye prakalpatāṃ vidhūtaye ca pāpmanām ॥ 26 ॥


nirantaraśrite sadā kṛpārasapravāhinī

vilāsinītanurvibhoḥ pumākṛtervimohinī ।

sudhātaraṅgakalpahāsabhāsurānanā śivā

padābjalambino dhunotu pāpmanaḥ phalaṃ mama ॥ 27 ॥


karoti yā bibharti yā nihanti yā jagattrayaṃ

samantato vibhāti yā na dṛśyate kvacicca yā ।

atīva guptarūpiṇī gurūpadeśamantarā

na śakyate budhaiśca boddhamandhakārisundarī ॥ 28 ॥


mahāndhakārabandhurasya bhūtasañcayasya yā

vinidritasya sarvabījadhāgni maunamudrite ।

samantato vijṛmbhaṇāya bhāsanāya cābhavan

mahadvidhāya ceṣṭitaṃ mameyamiṣṭadevatā ॥ 29 ॥


maheśagarbhataḥ samastabhūtabījakośataḥ

kirantyaśeṣaviśvamapyapāradivyavaibhavā ।

vicitraceṣṭayā''dyayā vidhūtanāthanidrayā

jagannutā jayatyasāvanādiśaktiradbhutā ॥ 30 ॥


bhavaṃ bhaṇanti tāntrikāstvadāśrayaṃ tamavyayaṃ

samāmananti vaidikāḥ sadarcite sadāhvayam ।

na kaścidarthabheda etadākhyayordvayorbhave-

dbhidaeyamādimaṃ padaṃ pumānparaṃ napuṃsakam ॥ 31 ॥


sa cedbhavo'bhidhānato bhavānyasi tvamavyaye

samīryate sa sadyadi tvamamba bhaṇyase satī ।

na te'sti bhāvatā na śaktirūpiṇī hi vidyase

na vedmi kālike kathaṃ sato'sataśca bhidyase ॥ 32 ॥


jagadvidhānakāryataḥ purā surāsurastute

tvamamba jīvitaṃ bhavasyabhāvamūlavādinām ।

vikalpavarjitā matiḥ prabodhamūlavādināṃ

raso'napekṣa uttamaḥ pramodamūlavādinām ॥ 33 ॥


bhavatyasāvato bhavānyanādirantavarjitā

jaganti māti nityamorasau tadabhyadhāyyumā ।

rasātmikośyate'khilairasau tataḥ śivocyate

paraivamīśituścitisridhā budhairudīryate ॥ 34 ॥


citiḥ paraiva kāmanā rasena kenacidyutā

citiḥ paraiva sarvadā'pyanantyajasya tu kriyā ।

citiḥ paraiva gocarāvabhāsikā matiḥ smṛtā

tritaivamanyathā citeścirantanairudīryate ॥ 35 ॥


cikīrṣati prabhau jvalattvadīyakīlasantate

vikīrṇadhūmajālametadambarasthalaṃ tatam ।

visṛṣṭitaḥ purā'si yā śivaprabhutvarūpiṇī

pṛthakprabhuśca lakṣitā'si sā savitri puṣkare ॥ 36 ॥


punarvipākato ghanībhavadbhirakṣigocarai-

statastataḥ samujjvalaiḥ khasūkṣmareṇugolakaiḥ ।

ajāṇḍavṛkṣakoṭikandabṛndavadvayadhāḥ purā

maheśadṛṣṭimayyume'mba maṇḍalāni bhāsvatām ॥ 37 ॥


tapo'gnidhūmajālake bhavanti taijasāṇavo

bhavanti jīvanāṇavo bhavanti pārthivāṇavaḥ ।

krameṇa tadvisṛṣṭirīśaśaktipākavaibhave

sahasrabhānumaṇḍalaṃ tu gocarādi gṛhyatām ॥ 38 ॥


mayūkhamālimaṇḍale nidhāya pādamugrayā

mayūkhaśaktirūpayā tvayā'mba ceṣṭamānayā ।

khakośataḥ samāhṛtaiḥ punastrirūpareṇubhir-

vyadhāyi maṅgalādibhiḥ saha grahairiyaṃ mahī ॥ 39 ॥


visarjanena bhūyasā'pi devyatṛptayeyatā

viceṣṭitaṃ vilakṣaṇaṃ punarvyadhīyata tvayā ।

ihāntare vasundharāmayūkhamālibimbayor-

amuṣya karmaṇaḥ savitri candramaṇḍalaṃ phalam ॥ 40 ॥


vadhūpumākṛtī tato babhūvathuryuvāṃ śive

tvamīśvaraśca līlayā vihartumatra viṣṭape ।

aho prabhuṃ nabhastanuṃ tvadīyagarbhasambhavād-

bhaṇanti kāli tatra citrabhāṣaṇāstvadātmajam ॥ 41 ॥


pumāmatho sa bimbato hiraṇmayo divākare

dhiyā'pi naiva kevalaṃ hiraṇmayena varmmaṇā ।

idaṃ tu kāryarūpamanyaducyate budhaiḥ prabho-

rihāntare nṛṇāṃ punarvapustadamba bimbitam ॥ 42 ॥


svayaṃ ca kāñcanaprakāśavarṣmaṇā prabhākare

tathā'ntare nṛṇāṃ ca tasya bimbitā'si sannidhau ।

rasasya devatā'si devi puṣkare divākare

mayūkhadevatā'si bhogadevatā'si dehiṣu ॥ 43 ॥


visarjanena bhūyasā nabhasyamutra bhāskare

mahīṣu cāmbike yuvāṃ vidhāya dehino bahūn ।

kṣiteḥ sudhākaraṃ gatān pitṝn vinetumavyaye

tanū ca tatra babhrathuḥ prapañcarājñi māyayā ॥ 44 ॥


nabho'ntare hiraṇmayaṃ vibhuṃ pracakṣate haraṃ

dineśabimbabimbitaṃ bhaṇanti paṅkajāsanam ।

ihāsmadantarālayaṃ vadanti viṣṇumacyutaṃ

savitri janmināmiyaṃ trimūrtivādidhoraṇī ॥ 45 ॥


nabho'ntare pracakṣate hiraṇmayāṅgamīśvaraṃ

dineśabimbapūruṣaṃ hiraṇyagarbhamākhyayā ।

virājamānamakṣaraṃ virājamantare nṛṇāṃ

savitri tattvavedināmiyaṃ tu nāmakalpanā ॥ 46 ॥


hiraṇmayāṅgamambare vadanti somamambike

divākarasya maṇḍale tu bimbitaṃ purandaram ।

śarīriṇāmihāntare'gnimālapanti bhāsuraṃ

cirantanoktidarśināmiyaṃ śive praṇālikā ॥ 47 ॥


saroruhākṣavāgvadhūmanoharau tu pūrvava-

tsudhāṃśubimbapūruṣastu rudrasaṃjñakaḥ śive ।

hiraṇmayo'ntarikṣajāta īśvaraḥ sadāśivaḥ

sadeva vastu kāñcanāṅgi pañcamūrtivādinām ॥ 48 ॥


prabhoḥ pramā''ditastataḥ pramāvatī svayaṃ pṛthag

vihāyasā śarīriṇī prabhau tato hiraṇmaye ।

hiraṇmayāṅganākṛtirnabho'ntare ca bhāskare

tathā'ntareṣu dehināṃ maheśvarī jayatyumā ॥ 49 ॥


madīyamambikā'khilasya viṣṭapasya duṣṭadhī

daviṣṭhapādapaṅkajā dhunotu kaṣṭajālakam ।

ime ca komalaiḥ padairamūlyatalpaśālina-

stadīyamañcarūpatāṃ bhajantu pañcacāmarāḥ ॥ 50 ॥

bottom of page