top of page

kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram

Uma Sahasram

saptaviṃśaḥ stabakaḥ - śikhariṇīvṛttam

Uma Sahasram - The 1000 Verses Magnum Opus of Sri Ganapati Muni

The twenty-seventh Stabaka, entitled **Pracaṇḍa-caṇḍī — “The Terribly Powerful Caṇḍī”**, celebrates the fierce and irresistible form of the Divine Mother who destroys evil, protects the worlds and awakens spiritual power. Śrī Gaṇapati Muni presents Her as the blazing force behind the destruction of Mahiṣa, Śumbha and other hostile powers, yet simultaneously as the beautiful Gaurī who delights Śiva. He repeatedly shows that these apparently different forms are not separate: **Durgā, Lalitā, Kālī, Gaurī and Pracaṇḍa-caṇḍī are manifestations of the same supreme Śakti**, differing only according to function, mood and the needs of the universe.


The Stabaka goes further by tracing this Śakti through several divine and heroic manifestations. Muni sees Her power operating in Narasiṃha, Paraśurāma, Rāma and other protectors of dharma, and identifies Her with the force behind Indra and the Vajra. He also gives profound yogic interpretations of fierce forms such as Chinnamastā, relating the severed head to the breaking of limitation at the crown and the awakening of Śakti through Suṣumṇā. Thus the title *Pracaṇḍa-caṇḍī* signifies not merely wrath or destruction, but the **unrestricted transformative force of consciousness that removes adharma, ignorance, obstruction and inner impurity**.


Muni’s writing here reveals an extraordinary command of **Śākta Tantra, Purāṇic mythology, Vedic symbolism, yoga, avatāra-theology and philosophical synthesis**. He moves effortlessly from battle imagery to subtle metaphysics, from cosmic power to the inner *dahara*, and from terrifying forms to the unity of Śiva and Śakti. The elevated **Śikhariṇī metre** gives these verses grandeur, sweep and intensity, perfectly matching the theme of overwhelming divine power. The concluding verse offers these Śikhariṇīs as fresh, uplifting compositions capable of delighting poets, enriching assemblies of the learned and inspiring families devoted to the Divine Mother.


saptaviṃśaḥ stabakaḥ - śikhariṇīvṛttam

pracaṇḍacaṇḍī


vidhunvandhvāntāni pratidiśamadharmaṃ pariharañ-

chriyaṃ vyātanvānassapadi śamayan duḥkhapaṭalam ।

sahasrārāmbhoje dravamasadṛśaṃ me prajanayan

pracaṇḍāyāścaṇḍyāssitahasitaleśo vijayate ॥ 651 ॥


arīṇāṃ śīrṣeṣu jvalitadavakīlīndrasadṛśaṃ

vinamrāṇāṃ śīrṣeṣvamṛtakarabimbena tulitam ।

virodhidhvāntānāṃ taruṇataraṇiprābhavaharaṃ

pracaṇḍāyāścaṇḍyāścaraṇamasatāṃ hantu vibhavam ॥ 652 ॥


bhaje bhāsāṃ śālāṃ nikhiladhiṣaṇānāṃ janibhuvaṃ

balānāmādhātrīṃ nikhilabhuvanendrasya dayitām ।

bhajante yāṃ gītairmadhusamayamādyatpikavadhū-

kalālāpā hṛdyairhayavadanapaṅkeruhadṛśaḥ ॥ 653 ॥


jvalantī tejobhirmahiṣamathane yā tava tanu-

rlasantī lāvaṇyairgiriśaramaṇe yā tava tanuḥ ।

vinā krodhaprītī na kimapi tayorbhedakamabhūt

tayorādyā durgā bhavati lalitā'nyā muninute ॥ 654 ॥


sahasraṃ bhānūnāṃ bhavati divasānāmadhipateḥ

sahasraṃ śīrṣāṇāṃ bhavati bhujagānāmadhipateḥ ।

sahasraṃ netrāṇāṃ bhavati vibudhānāmadhipateḥ

sahasraṃ bāhūnāṃ bhavati samaye haimavati te ॥ 655 ॥


prasanno vaktrendurna ca nayanayoḥ ko'pyaruṇimā

na kampo bimboṣṭhe smitamapi lasatkāśaviśadam ।

sarojābhaḥ pāṇiḥ kiṇavirahitaḥ komalatamo

jvalacchūlaṃ tvāsījjanani tava śumbhāya bhayadam ॥ 656 ॥


vadhe śumbhasyāsīttava janani yā kācana tanu-

rdadhānā'gryāḥ śaktīḥ śaśikiraṇasāropamaruciḥ ।

imāṃ dhyāyaṃ dhyāyaṃ smaraharasakhi vyākulamidaṃ

mano me viśrāntiṃ bhajati bhajatāṃ kalpalatike ॥ 657 ॥


yadi tvaṃ saṃhāre paṭurasi savitri trijagata-

stadetattvāṃ yāce sarasiruhagarbhādivinute ।

ime me pāpmāno bhagavati nadanto bahuvidhā-

stadeṣu prakhyātaṃ pratibhayatamaṃ darśaya balam ॥ 658 ॥


bibhedoraḥ krodhātkanakakaśiporabdhitanayā-

kucagrāvōllīḍhairatiśitaśikhairyaḥ kila nakhaiḥ ।

tvayā dattā śaktirnarahariśarīrāya jagatāṃ

vinetre puṃse'smai janani raṇaraṅgasthalarame ॥ 659 ॥


ajeyastrailokyaprakaṭitapatākaḥ palabhujaṃ

biḍaujā yatkārāgṛhaparicayī paṅktivadanah ।

sahasrāraṃ sākṣāddhṛtanaraśarīraṃ tamajayat

tavaivāveśena priyaparaśuramba dvijaśiśuḥ ॥ 660 ॥


tvadīyā sā śaktissakalajagadante'pyanalasā

purā kāryasyānte tanayamayi hitvā nṛparipum ।

avikṣatkākutsthaṃ daśamukhakulonmāthavidhaye

sahasrāṃśuṃ hitvā śaśinamiva ghasre galati bhā ॥ 661 ॥


hṛte lokavrāte bhagavati bhavatyaiva sa purā-

mariḥ kīrtiṃ labdhuṃ caturamatirāyāti samaye ।

tvayā lokatrāṇe janani racite rākṣasavadhād

yaśo'vāptuṃ viṣṇurmilati ca kuto'pyeṣa nipuṇaḥ ॥ 662 ॥


svarūpaṃ te vajraṃ viyati rajasāṃ sūkṣmamahasā-

mupādhiste stomo bhavati capalā kā'pi tanubhā ।

aruddhā te vyāptirbalamakhiladattaṃ balanidheḥ

sahasrāṃśaḥ svasya prabhavasi samastasya ca śive ॥ 663 ॥


yataḥ kālavyājātpacasi bhuvanaṃ vaidyutamahaḥ-

prabhāvātkālīṃ tvāmayi vidurataḥ paṇḍitavarāḥ ।

prabhoḥ śastraṃ bhūtvā dahasi yadarīnvajravuṣā

pracaṇḍāṃ caṇḍīṃ tadbhagavati bhaṇantyakṣayabale ॥ 664 ॥


ayi tvāmevendraṃ kathayati muniḥ kaścidajare

tvayā śastrāḍhyaṃ taṃ bhaṇati tu parastattvavidṛṣiḥ ।

yuvāṃ mātāputrau bhagavati vibhājyau na bhavata-

stato dhīnāṃ dvedhā vibudhajanagoṣṭhīṣu gatayaḥ ॥ 665 ॥


vikurvāṇā viśvaṃ vividhaguṇabhedaiḥ pariṇamad

vidhunvānā bhāvān bhuvanagatirodhāya bhavataḥ ।

vitanvānā śarvaṃ calavadacalaṃ kācidavituṃ

vicinvānā jantoḥ kṛtalavamapīśā vijayate ॥ 666 ॥


prabhā bhānoryadvadbhavasi sakalasyāpi tapanī

pracaṇḍā śaktiḥ satyakhilabhuvaneśasya tapataḥ ।

sudhāṃśorjyotsneva pramadayasi cetaḥ praviśato

bhavantī bhūtāderdaharakuharaṃ modalaharī ॥ 667 ॥


pracaṇḍā gaurī vā tvamasi vasurudrārkavinute

sa bhīmaḥ śambhurvā vibhurabhayadaḥ pādasuhṛdām ।

tayorekaṃ rūpaṃ tava sahavibhoḥ khelati maha-

tyamuṣminnākāśe dhavalamahasi krīḍati param ॥ 668 ॥


vibhaktā yā dvedhā tvamasi gagane śītamahasa-

stathā ramye bimbe jvalitalalitastrītanuvidhā ।

tayornūhīśāne janani katamā me jananabhūḥ

purājanmanyāsīdvikaṭamathavograiva suṣuve ॥ 669 ॥


dṛśorbhedād dṛṣṭerna bhavati bhidā kā'pi karayo-

rna bhedādbhinnaṃ syātkṛtamabhivimānaikyavaśataḥ ।

bhidā tanvorevaṃ na bhavati bhidāyai tava śive

viyaddeśe caṇḍyāṃ sitamahasi gauryāṃ ca bhavati ॥ 670 ॥


tava cchinnaṃ śīrṣaṃ vidurakhiladhātryāgamavido

manuṣyāṇāṃ maste bahulatapasā yadvidalite ।

suṣumnāyāṃ nāḍyāṃ tanukaraṇasamparkarahitā

bahiśśaktyā yuktā vigataciranidrā vilasasi ॥ 671 ॥


utāho tanvaṅgyāṃ bhṛgukulavidhātryāṃ pitṛgirā

tanūjenacchinne śirasi bhayalolākṣi naline ।

nyadhāstejo bhīmaṃ nijamayi yadakṣudramanaghaṃ

tadāhustvāmamba prathitacarite kṛttaśirasam ॥ 672 ॥


hutaṃ dhārājvālājaṭilacaṭule śastradahane

tapasvinyāḥ kāyaṃ bhagavati yadā'mba tvamaviśaḥ ।

tadā tasyāḥ kaṇṭhapragaladasṛjaḥ kṛttaśirasaḥ

kabandhena prāpto bhuvanavinutaḥ ko'pi mahimā ॥ 673 ॥


nidhestvatto hṛtvā bhagavati na lajje bhuvi sṛjan

rasakṣoṇīrvāṇīstvadamalayaśassaurabhajuṣaḥ ।

nṛpodyānātsūnotkaramapaharan bhaktinaṭanaṃ

vitanvānastasmai muhurupaharaṃtsevaka iva ॥ 674 ॥


dadhānāssantoṣaṃ manasi sukavīnāmatitarāṃ

dadānāḥ pratyagraṃ vibudhasadase bhāvamalaghum ।

kulānāmutsāhaṃ sapadi vidadhānāśśivavadhū-

parāṇāṃ śobhantāṃ jagati śikhariṇyo gaṇapateḥ ॥ 675 ॥

bottom of page