kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram
Uma Sahasram
catvāriṃśaḥ stabakaḥ - pādākulakavṛttam

The fortieth and concluding Stabaka, entitled **Daivagītam — “The Song of the Divine”**, is a majestic summary of the entire vision of *Umā Sahasram*. Śrī Gaṇapati Muni repeatedly declares **“daivam” — the Divine** — in every level of existence: as bliss in pure Brahman, desire at the beginning of creation, vision in manifestation, Prakṛti in transformation, existence in every object, awareness in every perception, Śakti in every movement, Lakṣmī in radiance and Vāṇī in sound. The Divine is equally present in the heart, head, eyes, root-centre, sky, earth, sun, moon, breath, speech, digestion, thought and worship. The title is therefore perfectly justified: the Stabaka becomes a rhythmic **song recognizing the one Goddess as the Divine Reality shining through everything**.
The verses then unite this universal theology with devotion and sādhana. The same Daiva is heard through scripture, remembered through nāma, worshipped through flowers, poetry and meditation, discovered by the yogin within the Self, and experienced as the power behind the five prāṇas. Yet this all-pervading Reality also assumes the exquisitely beautiful feminine form of Gaurī—gentle, compassionate and enchanting—or, when necessary, the fierce Caṇḍī who protects dharma. Thus Muni gathers together the central teachings of the entire Sahasram: **Brahman and Śakti, cosmos and body, mantra and yoga, beauty and terror, transcendence and personal Goddess are not separate realities but manifestations of one supreme Divine Mother**.
The Stabaka also serves as Muni’s literary and spiritual signature. In the energetic **Pādākulaka metre**, the repeated refrain *daivam* creates the effect of a litany, mantra and philosophical proclamation at once. After a thousand verses, Muni finally identifies himself with striking simplicity as **Vāsiṣṭha Gaṇapati, son of Narasiṃha, disciple of Ramaṇa Maharṣi**, and takes refuge at the feet of the Mother of the Maruts. Verse 1000 then closes the work by proclaiming the victory of Gaurī, the supreme Śakti and Mother of all, together with this hymn composed by Gaṇapati. Thus *Daivagītam* is not merely the final Stabaka; it is the **grand synthesis and consummation of the entire Umā Sahasram**, in which theology, yoga, devotion, poetry and the poet’s own spiritual identity culminate in complete surrender to the Divine Mother.
catvāriṃśaḥ stabakaḥ - pādākulakavṛttam
daivagītam
śamayatu pāpaṃ damayatu duḥkhaṃ haratu vimohaṃ sphuṭayatu bodham ।
prathayatu śaktiṃ mandaṃ hasitaṃ manasijaśāsanakulasudṛśo naḥ ॥ 976 ॥
ārdrā dayayā pūrṇā śaktyā dṛṣṭivaśaṃvadaviṣṭaparājā ।
akhilapurandhrīpūjyā nārī mama ni śśeṣāṃ vipadaṃ haratu ॥ 977 ॥
śuddhabrahmaṇi modo daivaṃ tatra sisṛkṣati kāmo daivam ।
sṛjati padārthān dṛṣṭirdaivam tān bibhrāṇe mahimā daivam ॥ 978 ॥
vikṛtau vikṛtau prakṛtirdaivaṃ viṣaye viṣaye sattā daivam ।
dṛṣṭau dṛṣṭau pramitirdaivaṃ dhyāne dhyāne niṣṭhā daivam ॥ 979 ॥
sphūrtau sphūrtau māyā daivaṃ calane calane śaktirdaivam ।
tejasi tejasi lakṣmīrdaivaṃ śabde śabde vāṇī daivam ॥ 980 ॥
hṛdaye hṛdaye jīvaddaivaṃ śīrṣe śīrṣe dhyāyaddaivam ।
cakṣuṣi cakṣuṣi rājaddaivaṃ mūle mūle pratapaddaivam ॥ 981 ॥
abhito gagane prasaraddaivaṃ pṛthivīloke rohaddaivam ।
dinakarabimbe dīpyaddaivaṃ sitakarabimbe siñcaddaivam ॥ 982 ॥
śrāvaṃ śrāvaṃ vedyaṃ daivaṃ nāmaṃ nāmaṃ rādhyaṃ daivam ।
smāraṃ smāraṃ dhāryaṃ daivaṃ vāraṃ vāraṃ stutyaṃ daivam ॥ 983 ॥
śrutiṣu vaṭūnāṃ grāhyaṃ daivaṃ gṛhiṇāmagnau tarpyaṃ daivam ।
tapatāṃ śīrṣe puṣṭaṃ daivaṃ yatināṃ hṛdaye śiṣṭaṃ daivam ॥ 984 ॥
namatā puṣpaiḥ pūjyaṃ daivaṃ kavinā padyārādhyaṃ daivam ।
muninā manasā dhyeyaṃ daivaṃ yatinā svātmani śodhyaṃ daivam ॥ 985 ॥
stuvatāṃ vāco vidadhaddaivaṃ smaratāṃ cetaḥ sphuṭayaddaivam ।
japatāṃ śaktiṃ prathayaddaivaṃ namatāṃ duritaṃ damayaddaivam ॥ 986 ॥
vāco vinayadvahnau daivaṃ prāṇān vinayadvidyuti daivam ।
kāmān vinayaccandre daivaṃ buddhīrvinayatsūrye daivam ॥ 987 ॥
hṛdaye nivasad gṛhṇaddaivaṃ vastau nivasadvisṛjaddaivam ।
kaṇṭhe nivasatpravadaddaivaṃ kukṣau nivasatprapacaddaivam ॥ 988 ॥
dehe nivasadvicaladdaivaṃ pañcaprāṇākāraṃ daivam ।
bhogi samastasyānne daivaṃ svāhākāre tṛpyaddaivam ॥ 989 ॥
bibhrannārīveṣaṃ daivaṃ śubhradarasmitavibhrāḍ daivam ।
abhramadāpahacikuraṃ daivaṃ vibhramavāsasthānaṃ daivam ॥ 990 ॥
śītajyotirvadanaṃ daivaṃ rucibindūpamaradanaṃ daivam ।
lāvaṇyāmṛtasadanaṃ daivaṃ smararipulocanamadanaṃ daivam ॥ 991 ॥
lakṣmīvīcimadalikaṃ daivaṃ prajñāvīcimadīkṣaṃ daivam ।
tejovīcimadadharaṃ daivaṃ sammadavīcimadāsyaṃ daivam ॥ 992 ॥
karuṇollolitanetraṃ daivaṃ śrīkārābhaśrotraṃ daivam ।
kusumasukomalagātraṃ daivaṃ kavivāgvaibhavapātraṃ daivam ॥ 993 ॥
himavati śaile vyaktaṃ daivaṃ sitagiriśikhare krīḍaddaivam ।
tumburunāradagītaṃ daivaṃ suramunisiddhadhyātaṃ daivam ॥ 994 ॥
kvacidapi ratiśatalalitaṃ daivaṃ kvacidapi sutarāṃ caṇḍaṃ daivam ।
bhaktamanonugaveṣaṃ daivaṃ yogimanonugavibhavaṃ daivam ॥ 995 ॥
carite madhuraṃ stuvatāṃ daivaṃ caraṇe madhuraṃ namatāṃ daivam ।
adhare madhuraṃ śambhordaivaṃ mama tu stanye madhuraṃ daivam ॥ 996 ॥
bhujabhṛtaviṣṭapabhāraṃ daivaṃ padadhṛtasampatsāraṃ daivam ।
lālitanirjaravīraṃ daivaṃ rakṣitasāttvikadhīraṃ daivam ॥ 997 ॥
cicchaktyātmakamadhitanu daivaṃ taṭidākṛtyadhibhūtaṃ daivam ।
śrutiṣu śiveti prathitaṃ daivaṃ jayati jagattrayavinutaṃ daivam ॥ 998 ॥
ramaṇamaharṣerantevāsī madhyamaputro narasiṃhasya ।
vāsiṣṭho'yaṃ marutāṃ māturgaṇapatiraṅghriṃ śaraṇamupaiti ॥ 999 ॥
tribhuvanabhartuḥ paramā śaktissakalasavitrī gaurī jayati ।
tannutireṣā gaṇapatiracitā pādākulakaprāntā jayati ॥ 1000 ॥
॥ samāptaṃ ca daśamaṃ śatakam ॥
॥ iti śrībhagavanmaharṣiramaṇāntevāsino vāsiṣṭhasya narasiṃhasūnoḥ gaṇapateḥ kṛtiḥ umāsahasraṃ samāptam ॥
