top of page

kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram

Uma Sahasram

saptamaḥ stabakaḥ - vasantatilakāvṛttam

Uma Sahasram - The 1000 Verses Magnum Opus of Sri Ganapati Muni

The seventh Stabaka, entitled **Vyomaśarīrā, Mātṛkādi-vibhūtayaśca — “The Goddess whose body is Space, and Her manifestations as the Mātṛkās and other divine powers”**, expands the vision of Umā into a vast theology of **cosmic embodiment and manifold Śakti**. Muni first identifies Her with Nāda, Vāk, Light and indivisible Consciousness, and then declares that the innumerable powers functioning throughout the three worlds are all gathered in Her. Her true body is described not merely as an anthropomorphic divine form, but as the subtle expanse of **antarikṣa itself**, the vast field in which countless suns, moons, worlds, senses, lives and movements arise. Thus the first half of the title, *Vyomaśarīrā*, is justified by portraying the whole cosmic space as the living body of the Mother.


The second half of the title is fulfilled through a remarkable enumeration of Her **specialized divine manifestations**. The one Śakti appears as Brāhmī in sound and speech, Vaiṣṇavī in the manifestation and ordering of forms, Māheśvarī in individualized consciousness, the power associated with Guruguha in purified inner awareness, Vārāhī in the power by which beings receive and assimilate food, Indra-Śakti in the destruction of hostile forces, and Cāmuṇḍā, Kālī and Kauśikī in fierce acts of protection and transformation. Muni further distinguishes Her as Mūlamāyā, Jālamāyā, Yogamāyā and Pāśamāyā, and as different forms of *nidrā* according to the level of consciousness in which She operates. The Stabaka therefore reveals a highly integrated Śākta vision in which **all goddesses, cosmic functions, psychological states and spiritual powers are expressions of one Mahāśakti**.


Muni’s scholarship and poetic command are especially evident here. He brings together **Vedic language, Tantra, Devī traditions, Yoga, cosmology and subtle psychology** without losing the devotional centre of the hymn. Philosophical abstraction alternates with concrete mythic forms such as Kālī, Cāmuṇḍā and Kauśikī, while the vastness of cosmic space is brought into intimate relation with the senses and consciousness of living beings. The graceful **Vasantatilakā metre** carries this dense theology with unusual elegance. The Stabaka closes not in abstraction but in personal surrender: Muni, together with family and companions, seeks refuge at the Mother’s feet, making this section at once a doctrinal synthesis, a hymn to Śakti’s infinite manifestations, and a deeply personal prayer.


saptamaḥ stabakaḥ - vasantatilakāvṛttam

vyomaśarīrā, mātṛkādivibhūtayaśca


vāṇīsaroruhadṛśo hayarājahaṃso

vaktrāravindanilayādvahirāgatāyāḥ ।

ālāpakāladarahāsa iha sthitānāṃ

kṣemaṃ karotu sutarāṃ harasundarīyaḥ ॥ 151 ॥


nādo'si vāgasi vibhā'si cidasyakhaṇḍā

khaṇḍībhavantyapi cidasyakhilendrakānte ।

tattādṛśīṃ nikhilaśaktisamaṣṭimīśe

tvāmantarikṣaparikḷptatanuṃ namāmi ॥ 152 ॥


viśvaprasiddhavibhavāstriṣu viṣṭapeṣu

yāḥ śaktayaḥ pravilasanti paraḥsahasrāḥ ।

tāsāṃ samaṣṭiraticitranidhānadṛṣṭiḥ

sṛṣṭisthitipralayakṛd bhuvaneśvari tvam ॥ 153 ॥


jāne na yattava jagajjanayitri rūpaṃ

saṅkalpyate kimapi tanmanaso balena ।

saṅkalpitasya vapuṣaḥ śritaśokahantri

vinyasyate tava vacotigadhāma nāma ॥ 154 ॥


kāmaṃ vadantu vanitāmitihāsadakṣā-

stvāṃ sarvalokajanayitri sadehabandhām ।

satyaṃ ca tadbhavatu sā tava kā'pi līlā

divyaṃ rajastu tava vāstavikaṃ śarīram ॥ 155 ॥


bhūjanmapāṃsubhiragarhitaśuddharūpā

yā kā'pi pāṃsupaṭalī vipule'ntarikṣe ।

sā te tanuḥ sumahatī varade susūkṣmā

tāmeva devasaraṇiṃ kathayanti dhīrāḥ ॥ 156 ॥


yā devi devasaraṇirbhavamagnadurgā

vairocanīti kathitā tapasā jvalantī ।

rājīvabandhumahasā vihitāṅgarāgā

sā te tanurbhavati sarvasuparvavarye ॥ 157 ॥


prāṇāstavātra hṛdayaṃ ca virājate'tra

netrāṇi cātra śataśaḥ śravaṇāni cātra ।

ghrāṇāni cātra rasanāni tathā tvacaśca

vāco'tra devi caraṇāni ca pāṇayo'tra ॥ 158 ॥


sarvatra paśyasi śṛṇoṣi ca sarvato'mba

sarvatra khādasi vijighrasi sarvato'pi ।

sarvatra ca spṛśasi mātarabhinnakāle

kaḥ śaknuyānnigadituṃ tava devi bhāgyam ॥ 159 ॥


sarvatra nandasi vimuñcasi sarvato'mba

sarvatra saṃsarasi garjasi sarvato'pi ।

sarvatra devi kuruṣe tava karmajāla-

vaicitryamīśvari nirūpayituṃ kṣamaḥ kaḥ ॥ 160 ॥


viśvāmbike tvayi rucāṃ patayaḥ kiyanto

nānāvidhābdhikalitāḥ kṣitayaḥ kiyatyāḥ ।

bimbāni śītamahasāṃ lasatāṃ kiyanti

naitacca veda yadi ko vibudho bahujñaḥ ॥ 161 ॥


avyaktaśabdakalayā'khilamantarikṣaṃ

tvaṃ vyāpya devi sakalāgamasampragīte ।

nādo'syupādhivaśato'tha vacāṃsi cāsi

brāhmīṃ vadanti kavayo'mukavaibhavāṃ tvām ॥ 162 ॥


nānāvidhairbhuvanajālasavitri rūpai-

rvyāptaika niṣkalagabhīramahastaraṅgaiḥ ।

vyaktaṃ vicitrayasi sarvam akharvaśakte

sā vaiṣṇavī tava kalā kathitā munīndraiḥ ॥ 163 ॥


vyaktitvamamba hṛdaye hṛdaye dadhāsi

yena prabhinna iva baddha ivāntarātmā ।

seyaṃ kalā bhuvananāṭakasūtrabhartri

māheśvarīti kathitā tava cidvibhūtiḥ ॥ 164 ॥


āhāraśuddhivaśataḥ pariśuddhasattve

nityasthirasmṛtidhare vikasatsaroje ।

prādurbhavasyamalatattvavibhāsikā yā

sā tvaṃ smṛtā guruguhasya savitri śaktiḥ ॥ 165 ॥


havyaṃ yayā diviṣado madhuraṃ labhante

kavyaṃ yayā rucikaraṃ pitaro bhajante ।

aśnāti cānnamakhilo'pi jano yayaiva

sā te varāhavananeti kalā'mba gītā ॥ 166 ॥


duṣṭānnihaṃsi jagatāmavanāya sākṣā-

danyaiśca ghātayasi taptabalairmahadbhiḥ ।

dambholiceṣṭitaparīkṣyabalā balāreḥ

śaktirnyagādi tava devi vibhūtireṣā ॥ 167 ॥


saṅkalparaktakaṇapānavivṛddhaśaktyā

jāgratsamādhikalayeśvari te vibhūtyā ।

mūlāgnicaṇḍaśaśimuṇḍatanutrabhetryā

cāmuṇḍayā tanuṣu devi na kiṃ kṛtaṃ syāt ॥ 168 ॥


tvaṃ lokarājñi paramātmani mūlamāyā

śakre samastasurabhartari jālamāyā ।

chāyeśvarāntarapumātmanyapi yogamāyā

saṃsārasaktahṛdayeṣvasi pāśamāyā ॥ 169 ॥


tvaṃ bhūtabhartari bhavasyanubhūtinidrā

somasya pātari biḍaujasi modanidrā ।

saptāśvabimbapuruṣātmani yoganidrā

saṃsāramagnahṛdayeṣvasi mohanidrā ॥ 170 ॥


viṣṇuścakāra madhukaiṭabhanāśanaṃ ya-

nmuktaḥ sahasradalasambhavasaṃstutā sā ।

kālī ghanāñjananibhaprabhadehaśāli-

nyugrā tavāmba bhuvaneśvari ko'pi bhāgaḥ ॥ 171 ॥


vidyutprabhāmayamadhṛṣyatamaṃ dviṣadbhi-

ścaṇḍapracaṇḍamakhilakṣayakāryaśaktam ।

yatte savitri mahiṣasya vadhe svarūpaṃ

taccintanādiha narasya na pāpabhītiḥ ॥ 172 ॥


śumbhaṃ niśumbhamapi yā jagadekavīrau

śūlāgraśāntamahasau mahatī cakāra ।

sā kauśikī bhavati kāśayaśāḥ kṛśoda-

ryātmāṅgajā tava maheśvari kaścidaṃśaḥ ॥ 173 ॥


māye śive śritavipadvinihantri mātaḥ

paśya prasādabharaśītalayā dṛśā mām ।

eṣo'hamātmajakalatrasuhṛtsameto

devi tvadīyacaraṇaṃ śaraṇaṃ gato'smi ॥ 174 ॥


dhinvantu komalapadāḥ śivavallabhāyā-

śceto vasantatilakāḥ kavikuñjarasya ।

ānandayantu ca padāśritasādhusaṅghaṃ

kaṣṭaṃ vidhūya sakalaṃ ca vidhāya ceṣṭam ॥ 175 ॥

bottom of page