kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram
Uma Sahasram
saptamaḥ stabakaḥ - vasantatilakāvṛttam

The seventh Stabaka, entitled **Vyomaśarīrā, Mātṛkādi-vibhūtayaśca — “The Goddess whose body is Space, and Her manifestations as the Mātṛkās and other divine powers”**, expands the vision of Umā into a vast theology of **cosmic embodiment and manifold Śakti**. Muni first identifies Her with Nāda, Vāk, Light and indivisible Consciousness, and then declares that the innumerable powers functioning throughout the three worlds are all gathered in Her. Her true body is described not merely as an anthropomorphic divine form, but as the subtle expanse of **antarikṣa itself**, the vast field in which countless suns, moons, worlds, senses, lives and movements arise. Thus the first half of the title, *Vyomaśarīrā*, is justified by portraying the whole cosmic space as the living body of the Mother.
The second half of the title is fulfilled through a remarkable enumeration of Her **specialized divine manifestations**. The one Śakti appears as Brāhmī in sound and speech, Vaiṣṇavī in the manifestation and ordering of forms, Māheśvarī in individualized consciousness, the power associated with Guruguha in purified inner awareness, Vārāhī in the power by which beings receive and assimilate food, Indra-Śakti in the destruction of hostile forces, and Cāmuṇḍā, Kālī and Kauśikī in fierce acts of protection and transformation. Muni further distinguishes Her as Mūlamāyā, Jālamāyā, Yogamāyā and Pāśamāyā, and as different forms of *nidrā* according to the level of consciousness in which She operates. The Stabaka therefore reveals a highly integrated Śākta vision in which **all goddesses, cosmic functions, psychological states and spiritual powers are expressions of one Mahāśakti**.
Muni’s scholarship and poetic command are especially evident here. He brings together **Vedic language, Tantra, Devī traditions, Yoga, cosmology and subtle psychology** without losing the devotional centre of the hymn. Philosophical abstraction alternates with concrete mythic forms such as Kālī, Cāmuṇḍā and Kauśikī, while the vastness of cosmic space is brought into intimate relation with the senses and consciousness of living beings. The graceful **Vasantatilakā metre** carries this dense theology with unusual elegance. The Stabaka closes not in abstraction but in personal surrender: Muni, together with family and companions, seeks refuge at the Mother’s feet, making this section at once a doctrinal synthesis, a hymn to Śakti’s infinite manifestations, and a deeply personal prayer.
saptamaḥ stabakaḥ - vasantatilakāvṛttam
vyomaśarīrā, mātṛkādivibhūtayaśca
vāṇīsaroruhadṛśo hayarājahaṃso
vaktrāravindanilayādvahirāgatāyāḥ ।
ālāpakāladarahāsa iha sthitānāṃ
kṣemaṃ karotu sutarāṃ harasundarīyaḥ ॥ 151 ॥
nādo'si vāgasi vibhā'si cidasyakhaṇḍā
khaṇḍībhavantyapi cidasyakhilendrakānte ।
tattādṛśīṃ nikhilaśaktisamaṣṭimīśe
tvāmantarikṣaparikḷptatanuṃ namāmi ॥ 152 ॥
viśvaprasiddhavibhavāstriṣu viṣṭapeṣu
yāḥ śaktayaḥ pravilasanti paraḥsahasrāḥ ।
tāsāṃ samaṣṭiraticitranidhānadṛṣṭiḥ
sṛṣṭisthitipralayakṛd bhuvaneśvari tvam ॥ 153 ॥
jāne na yattava jagajjanayitri rūpaṃ
saṅkalpyate kimapi tanmanaso balena ।
saṅkalpitasya vapuṣaḥ śritaśokahantri
vinyasyate tava vacotigadhāma nāma ॥ 154 ॥
kāmaṃ vadantu vanitāmitihāsadakṣā-
stvāṃ sarvalokajanayitri sadehabandhām ।
satyaṃ ca tadbhavatu sā tava kā'pi līlā
divyaṃ rajastu tava vāstavikaṃ śarīram ॥ 155 ॥
bhūjanmapāṃsubhiragarhitaśuddharūpā
yā kā'pi pāṃsupaṭalī vipule'ntarikṣe ।
sā te tanuḥ sumahatī varade susūkṣmā
tāmeva devasaraṇiṃ kathayanti dhīrāḥ ॥ 156 ॥
yā devi devasaraṇirbhavamagnadurgā
vairocanīti kathitā tapasā jvalantī ।
rājīvabandhumahasā vihitāṅgarāgā
sā te tanurbhavati sarvasuparvavarye ॥ 157 ॥
prāṇāstavātra hṛdayaṃ ca virājate'tra
netrāṇi cātra śataśaḥ śravaṇāni cātra ।
ghrāṇāni cātra rasanāni tathā tvacaśca
vāco'tra devi caraṇāni ca pāṇayo'tra ॥ 158 ॥
sarvatra paśyasi śṛṇoṣi ca sarvato'mba
sarvatra khādasi vijighrasi sarvato'pi ।
sarvatra ca spṛśasi mātarabhinnakāle
kaḥ śaknuyānnigadituṃ tava devi bhāgyam ॥ 159 ॥
sarvatra nandasi vimuñcasi sarvato'mba
sarvatra saṃsarasi garjasi sarvato'pi ।
sarvatra devi kuruṣe tava karmajāla-
vaicitryamīśvari nirūpayituṃ kṣamaḥ kaḥ ॥ 160 ॥
viśvāmbike tvayi rucāṃ patayaḥ kiyanto
nānāvidhābdhikalitāḥ kṣitayaḥ kiyatyāḥ ।
bimbāni śītamahasāṃ lasatāṃ kiyanti
naitacca veda yadi ko vibudho bahujñaḥ ॥ 161 ॥
avyaktaśabdakalayā'khilamantarikṣaṃ
tvaṃ vyāpya devi sakalāgamasampragīte ।
nādo'syupādhivaśato'tha vacāṃsi cāsi
brāhmīṃ vadanti kavayo'mukavaibhavāṃ tvām ॥ 162 ॥
nānāvidhairbhuvanajālasavitri rūpai-
rvyāptaika niṣkalagabhīramahastaraṅgaiḥ ।
vyaktaṃ vicitrayasi sarvam akharvaśakte
sā vaiṣṇavī tava kalā kathitā munīndraiḥ ॥ 163 ॥
vyaktitvamamba hṛdaye hṛdaye dadhāsi
yena prabhinna iva baddha ivāntarātmā ।
seyaṃ kalā bhuvananāṭakasūtrabhartri
māheśvarīti kathitā tava cidvibhūtiḥ ॥ 164 ॥
āhāraśuddhivaśataḥ pariśuddhasattve
nityasthirasmṛtidhare vikasatsaroje ।
prādurbhavasyamalatattvavibhāsikā yā
sā tvaṃ smṛtā guruguhasya savitri śaktiḥ ॥ 165 ॥
havyaṃ yayā diviṣado madhuraṃ labhante
kavyaṃ yayā rucikaraṃ pitaro bhajante ।
aśnāti cānnamakhilo'pi jano yayaiva
sā te varāhavananeti kalā'mba gītā ॥ 166 ॥
duṣṭānnihaṃsi jagatāmavanāya sākṣā-
danyaiśca ghātayasi taptabalairmahadbhiḥ ।
dambholiceṣṭitaparīkṣyabalā balāreḥ
śaktirnyagādi tava devi vibhūtireṣā ॥ 167 ॥
saṅkalparaktakaṇapānavivṛddhaśaktyā
jāgratsamādhikalayeśvari te vibhūtyā ।
mūlāgnicaṇḍaśaśimuṇḍatanutrabhetryā
cāmuṇḍayā tanuṣu devi na kiṃ kṛtaṃ sy āt ॥ 168 ॥
tvaṃ lokarājñi paramātmani mūlamāyā
śakre samastasurabhartari jālamāyā ।
chāyeśvarāntarapumātmanyapi yogamāyā
saṃsārasaktahṛdayeṣvasi pāśamāyā ॥ 169 ॥
tvaṃ bhūtabhartari bhavasyanubhūtinidrā
somasya pātari biḍaujasi modanidrā ।
saptāśvabimbapuruṣātmani yoganidrā
saṃsāramagnahṛdayeṣvasi mohanidrā ॥ 170 ॥
viṣṇuścakāra madhukaiṭabhanāśanaṃ ya-
nmuktaḥ sahasradalasambhavasaṃstutā sā ।
kālī ghanāñjananibhaprabhadehaśāli-
nyugrā tavāmba bhuvaneśvari ko'pi bhāgaḥ ॥ 171 ॥
vidyutprabhāmayamadhṛṣyatamaṃ dviṣadbhi-
ścaṇḍapracaṇḍamakhilakṣayakāryaśaktam ।
yatte savitri mahiṣasya vadhe svarūpaṃ
taccintanādiha narasya na pāpabhītiḥ ॥ 172 ॥
śumbhaṃ niśumbhamapi yā jagadekavīrau
śūlāgraśāntamahasau mahatī cakāra ।
sā kauśikī bhavati kāśayaśāḥ kṛśoda-
ryātmāṅgajā tava maheśvari kaścidaṃśaḥ ॥ 173 ॥
māye śive śritavipadvinihantri mātaḥ
paśya prasādabharaśītalayā dṛśā mām ।
eṣo'hamātmajakalatrasuhṛtsameto
devi tvadīyacaraṇaṃ śaraṇaṃ gato'smi ॥ 174 ॥
dhinvantu komalapadāḥ śivavallabhāyā-
śceto vasantatilakāḥ kavikuñjarasya ।
ānandayantu ca padāśritasādhusaṅghaṃ
kaṣṭaṃ vidhūya sakalaṃ ca vidhāya ceṣṭam ॥ 175 ॥
