top of page

kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram

Uma Sahasram

navamaḥ stabakaḥ - āryāvṛttam

Uma Sahasram - The 1000 Verses Magnum Opus of Sri Ganapati Muni

The ninth Stabaka, entitled **Mandahāsaḥ — “The Gentle Smile”**, is a sustained celebration of the subtle smile of Umā. Nearly every verse returns to this single image and unfolds a new aspect of it: as moonlight, as a wave rising from the ocean of inner joy, as a destroyer of darkness and sorrow, as a source of auspiciousness, awakening, fulfilment and mental clarity. The title is therefore completely justified, because the entire Stabaka transforms the Goddess’s gentle smile into a many-sided spiritual symbol of **grace, illumination, joy and compassionate power**.


Muni’s poetic imagination is especially rich here. The smile is compared with autumnal moonlight, pearl-radiance, jasmine, nectar-bubbles, a child at play, a youthful messenger, and even a subtle force capable of conquering Śiva’s heart where Kāma himself failed. The recurring references to darkness, ignorance, grief and inner affliction reveal that the *mandahāsa* is not merely an ornament of divine beauty; it becomes a **manifestation of consciousness that removes avidyā and awakens the mind**. Śṛṅgāra, devotion and spiritual symbolism are thus interwoven with remarkable delicacy.


This Stabaka displays Muni’s mastery of **single-image development, alaṅkāra, metaphor, personification and verbal play**. Without exhausting the theme, he generates twenty-five distinct poetic visions from the one motif of Umā’s smile. The graceful **Āryā metre** suits this flowing and refined style particularly well. The concluding verse gathers the whole composition into an offering: these spotless Āryās, each marked by the sign of the Goddess’s gentle smile, approach the incomparable Umā in worship.


tṛtīyaṃ śatakam

navamaḥ stabakaḥ - āryāvṛttam

mandahāsaḥ


śāradavalakṣapakṣakṣaṇadāvaimalyaśikṣako'smākam ।

jāgartu rakṣaṇāya sthāṇupurandhrīmukhavikāsaḥ ॥ 201 ॥


vyākhyānaṃ harṣasya pratyākhyānaṃ śaratsudhābhānoḥ ।

diśatu hṛdayaprasādaṃ gaurīvadanaprasādo naḥ ॥ 202 ॥


antargatasya harṣakṣīrasamudrasya kaścana taraṅgaḥ ।

hāso harahariṇadṛśo gatapaṅgaṃ mama karotu manaḥ ॥ 203 ॥


diśi diśi visarpadaṃśupraśamitatāpaṃ parāstamālinyam ।

kuśalāni pradiśatu naḥ paśupatihṛdayeśvarīhasitam ॥ 204 ॥


antargataṃ ca timiraṃ haranti vihasanti rohiṇīkāntam ।

hasitāni giriśasudṛśo mama prabodhāya kalpantām ॥ 205 ॥


bhūṣātuṣāradīdhitidīdhityā saha vihāyaso raṅge ।

vicaran puraharataruṇīdarahāso me haratvenaḥ ॥ 206 ॥


rudrāṇīdarahasitānyasmākaṃ saṃharantu duritāni ।

yeṣāmudayo divaso bhūṣāpīyūṣakiraṇasya ॥ 207 ॥


skandajananīmukhendorasmān puṣṇātu susmitajyotsnā ।

munimatikairaviṇīnāmullāsakathā yadāyattā ॥ 208 ॥


kamanīyakaṇṭhamālāmuktāmaṇitārakāvayasyo naḥ ।

kāmān vitaratu gaurīdarahāso nāma dhavalāṃśuḥ ॥ 209 ॥


anavadyakaṇṭhamālāmuktāvalikiraṇanivahasahavāsī ।

haradayitādarahāso haratu mamāśeṣamajñānam ॥ 210 ॥


jña iva jñadṛśya uttama ilādharādhīśanandinīhāsaḥ ।

pūrṇaṃ karotu mānasamabhilāṣaṃ sarvamasmākam ॥ 211 ॥


ālokamātrato yaḥ śaṅkaramasamāstrakiṅkaraṃ cakre ।

alpo'pyanalpakarmā hāso naḥ pātu sa śivāyāḥ ॥ 212 ॥


smaramataratamīśaṃ yaḥ karoti bhāvaprasaṅgacāturyā ।

dvijagaṇapuraskṛto'vyāt sa śivāhāsapravaktā naḥ ॥ 213 ॥


radavāsasā rathī māṃ śarī karaiḥ pātu pārvatīhāsaḥ ।

pāvakadṛśaṃ jigīṣoḥ pañcapṛṣatkasya senānīḥ ॥ 214 ॥


śivahṛdayamarmabhedi smitaṃ tadadrīśavaṃśamuktāyāḥ ।

daśanadyutidviguṇitaśrīkaṃ śokaṃ dhunotu mama ॥ 215 ॥


brahmāṇḍaraṅgabhājo naṭyāḥ śivasūtradhārasahacaryāḥ ।

śrīvardhano'nulepo mukhasya hāsaḥ punātvasmān ॥ 216 ॥


adharapravālaśayane nāsābharaṇaprabhāvilāsinyā ।

ramamāṇo hararamaṇīhāsayuvā haratu naḥ śokam ॥ 217 ॥


adharoṣṭhavedikāyāṃ nāsābharaṇāṃśuśābakaiḥ sākam ।

kulamakhilamavatu khelannadrisutāhāsabālo naḥ ॥ 218 ॥


anulepanasya vīpsā dvirbhāvaḥ kucataṭīdukūlasya ।

haratu hṛdayavyathāṃ me hasitaṃ harajīviteśvaryāḥ ॥ 219 ॥


giriśāṅgarāgabhasitaṃ svāgatavacasā'bhinandadādarataḥ ।

girijālīlāhasitaṃ garīyasīṃ me tanotu dhiyam ॥ 220 ॥


dayitena saṃllapantyāḥ saha tuhinamarīciśiśukirīṭena ।

vāgamṛtabudbudo'vyādalaso māmagabhuvo hāsaḥ ॥ 221 ॥


śuddhaḥ kucādrinilayādapi muktāhārato harapurandhryāḥ ।

vadanaśrīprāsāde vilasan hāso'laso'vatu mām ॥ 222 ॥


vyarthībhūte cūte gatavati paribhūtimasitajalajāte ।

anite siddhimaśoke kamale'pi galajjayaśrīke ॥ 223 ॥


bahudhā bibheda hṛdayaṃ harasya bāṇena yena sumabāṇaḥ ।

tadumālīlāhasitaṃ mallīsumamastu me bhūtyai ॥ 224 ॥


amaladarasmitacihnāstā etāḥ sarvamaṅgalā āryāḥ ।

kamanīyatamāsvasamāmupatiṣṭhantāmumāṃ devīm ॥ 225 ॥

bottom of page