Indra Gitam
IAST English

Indra- The Sovereign Supreme King of The Universe
Indra Gitam – Introduction
Indra Gitam is a profound and inspiring hymn composed by Kavyakantha Vasistha Sri Ganapati Muni in praise of Lord Indra, one of the most exalted deities of the Vedic tradition. In this hymn, Indra is not presented merely as the god of rain, thunder and the heavens. He is revealed as the supreme ruler of the worlds, the protector of devotees, the destroyer of hostile forces, the giver of courage, strength, wisdom, prosperity and spiritual illumination.
The verses portray Indra as the divine power that overcomes darkness, removes obstacles and establishes order in both the universe and the inner life of the seeker. He is praised as the friend of the righteous, the supporter of noble actions and the source of victorious energy. His thunderbolt symbolizes the irresistible force of divine knowledge that breaks ignorance and releases the hidden streams of light, life and inspiration.
Indra Gitam also presents a deeper spiritual vision. Indra is seen as the conscious power working through the sky, the sun, the vital forces and the vast expanse of creation. Though his true nature is beyond form and complete intellectual comprehension, his glory becomes visible through the order, strength and magnificence of the universe. The hymn finally becomes a prayer for inner peace, freedom from sin and sorrow, abundance, joy, auspiciousness and the protecting grace of Indra.
॥ Kāvyakaṇṭha Vāsiṣṭha Śrī Gaṇapatimuni viracitam Indragītam ॥
dhartā sukṛtānāṃ hartā duritānām ।
bhartā nabhaso me kartāstu śubhānām ।। 1 ।।
khyātā’mitavīryo dhūtākhilavairī ।
netā vibudhānāṃ trātā bhavatānme ।। 2 ।।
vikramya vidhunvanvakrānsamareṣu ।
cakrāyudhamitraḥ śakraḥ śaraṇaṃ naḥ ।। 3 ।।
śakraḥ śubhavittāṃ lakṣmīmaniyattām ।
ānanditacittāṃ mahyaṃ bhuvi dhattām ।। 4 ।।
nākaṃ tvamarakṣaḥ pākaṃ yudhi jitvā ।
vṛtraṃ ca vidhūyāmitraṃ pavipāṇe ।। 5 ।।
etāni vikurvan bhūtāni sa pākaḥ ।
śubhre viphalo’bhūdabhre tava jiṣṇo ।। 6 ।।
pākaḥ prabhureva prāṇāṃśca vikartum ।
yadyambaranātha tvaṃ na pratikartum ।। 7 ।।
na tvaṃ yadi roddhā vṛtraḥ paribhūya ।
prajñāmayi viśvaṃ dadyāttimirāya ।। 8 ।।
prajñāmuṣasaṃ tāṃ jñaṃ cājitasūryam ।
yadrakṣasi vṛtrāttatte surakāryam ।। 9 ।।
sammohanaśaktirvṛtrasya tu nidrā ।
sambodhanaśaktirvidyuttava bhadrā ।। 10 ।।
nādāntavibhāsyaṃ vedāntarahasyam ।
modāntarayodhaṃ bhedāntakamīḍe ।। 11 ।।
khe vāyumanantaṃ rudraṃ ninadantam ।
bhāntaṃ maghavantaṃ vande bhagavantam ।। 12 ।।
tāraṃ madanāri prāṇaṃ pavamānam ।
devaṃ maghavānaṃ dhyāyāmyatimānam ।। 13 ।।
vīrye sakalaṃ tvaddeveśvara nūnam ।
devāsuramartyairyuktaṃ jagadūnam ।। 14 ।।
nirjitya samastān bhāvānapi jiṣṇo ।
samrāḍ bhuvanānāmāsīḥ prabhaviṣṇo ।। 15 ।।
nābhetsyā imaṃ ced vṛtraṃ divi vīram ।
nāmokṣyadaghāre megho bhuvi nīram ।। 16 ।।
gopāyasi viśvaṃ śaśvadbahurītīḥ ।
svarnātha vidhunvan vṛtrasya vibhūtīḥ ।। 17 ।।
catvāri vapūṃṣi prāhurmunayaste ।
yeṣāṃ jagadetaddevādhipa haste ।। 18 ।।
rūpāṇi vibho te bhūyāṃsi tatāni ।
diṅmātratayādyaiścatvāryuditāni ।। 19 ।।
sarvasya ca kartā sarvasya ca dhartā ।
prāṇaḥ puruhūtaḥ ko nāma sa gītaḥ ।। 20 ।।
sūtraṃ vidureke suślokamanantam ।
kecidvidhimāhuḥ kaṃ taṃ bhagavantam ।। 21 ।।
viśvasya nidānaṃ viśvātigamānam ।
etaṃ viduranye vāyuṃ pavamānam ।। 22 ।।
sarvasya ca netrī sarvairapi mānyā ।
gīrvāṇapate te kālastanuranyā ।। 23 ।।
rudraṃ vidureke netarbahulīlam ।
prāhuryamamanye kāyaṃ tava kālam ।। 24 ।।
kālo’yamanādiḥ sūryādapi pūrvaḥ ।
bhākto janivādastasyājara sarvaḥ ।। 25 ।।
sadvyāpakaśaktiṃ prāṇaṃ kathayanti ।
vyaktetaraśabdaṃ kālaṃ gaṇayanti ।। 26 ।।
vyaktetaraśabdānnaiva praṇavo’nyaḥ ।
tasyendra tavāṅke viśrāmyati dhanyaḥ ।। 27 ।।
sacchaktirabhāṇi prāṇaḥ paramasya ।
cicchaktiragādi prājñaiḥ praṇavo’sya ।। 28 ।।
sarvatra visāri jyotistaṭidākhyam ।
devendra śarīraṃ gītaṃ tava mukhyam ।। 29 ।।
prāṇaṃ praṇavaṃ ca jyotiśca visāri ।
devaṃ nayadekaṃ vande bhavadhāri ।। 30 ।।
ekaḥ sa tisṝṇāmasthūla tanūnām ।
rājatyabhimānī rājā bhuvanānām ।। 31 ।।
dṛśyasya parastādbrahmāguṇamasti ।
indrābhidhayā tat dṛśye’tra cakāsti ।। 32 ।।
bandhurbhuvanānāṃ sūryastatakīrtiḥ ।
rājannamarāṇāṃ turyā tava mūrtiḥ ।। 33 ।।
deva pratibimbībhūya pratisūryam ।
viśvasya mahendra tvaṃ paśyasi kāryam ।। 34 ।।
no kevalamarke piṇḍeṣu ca tātaḥ ।
antaḥ pratibimbībhūtaḥ puruhūtaḥ ।। 35 ।।
piṇḍe pratibimbībhūtaṃ puruhūtama ।
vaiśvānaramāhurlokatrayatātam ।। 36 ।।
nānyāni kila tvadrūpāṇyakhilāni ।
māyin vibhavaṃ te kiṃ vā kathayāmi ।। 37 ।।
pāhi tridaśānāmīśāna kṛśānaḥ ।
bhūyāttava deva stotā bahulānnaḥ ।। 38 ।।
sarvaṃ bhavatā’haṃ pakṣeṇa jayāni ।
īśo bhuvi loke nākeśa bhavāni ।। 39 ।।
āviśya vibho māṃ kartuṃ bhuvi kāryam ।
sampreṣaya kiñciddivyaṃ tava vīryam ।। 40 ।।
dhātā bhuvanānāṃ netā tridaśānām ।
āviśya vibhurmāmābhātu sukarmā ।। 41 ।।
indraṃ prabhajantāmetāstanumadhyāḥ ।
nāthaṃ guṇavatyo yadvattanumadhyāḥ ।। 42 ।।
॥ iti śrībhagavanmaharṣiramaṇāntevāsino vāsiṣṭhasya
nṛsiṁhasūnor gaṇapateḥ kṛtā ‘Indragītam’ sampūrṇam ॥
