top of page

Uma Aksharamala

IAST English

IAST English

Uma - The Supreme Mother Of The Universe

Uma Aksharamala – Introduction

Uma Aksharamala is a beautiful and powerful Sanskrit hymn composed by Kavyakantha Vasishtha Sri Ganapati Muni in praise of Divine Mother Uma, the consort of Lord Shiva and the universal Mother of all beings.


The hymn is arranged as an Aksharamala, a garland of sacred syllables, moving through the letters of the Sanskrit alphabet. Each verse begins with a specific sound and transforms that sound into a mantra-like praise of the Goddess. In this way, the entire alphabet becomes a sacred offering at the feet of Uma. The hymn shows that all speech, all mantra, all knowledge, and all creation arise from the Divine Mother.


In these verses, Uma is adored as the supreme Shakti, the power behind Shiva, the Mother of Ganapati and Skanda, the source of beauty, compassion, protection, and spiritual wisdom. She is praised as the one who pervades the five elements, protects the weak, removes the burden of worldly suffering, destroys inner enemies, and grants auspiciousness through her merciful glance.


The prominence of this stotra lies in its deep connection with sacred names, letters, and divine sound. By meditating on Uma through these alphabetic verses, the devotee invokes not only her form but also her subtle presence in mantra and speech. Regular recitation of Uma Aksharamala is believed to purify the mind, strengthen devotion, remove fear and obstacles, bless the seeker with inner clarity, and draw the grace of the Divine Mother.


This hymn beautifully unites bhakti, mantra-shakti, poetic brilliance, and spiritual surrender, presenting Uma as the radiant Mother who protects, guides, and uplifts the devotee.


॥ kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrīgaṇapatimuni viracitam umā’kṣaramālā ॥


।। anuṣṭubvṛttaṃ ।।


akṣaraṃ vākpathātītaṃ ṛkṣarājanibhānanam ।

rakṣatāddhāma naḥ kiñcidukṣavāhanamohanam ।।1।।


ākāśakeśamahīṣīṃ ākāravijitorvaśīm ।

āśāhīnajanadhyeyāṃ āśāpālārcitāṃ numaḥ ।।2।।


indraprabhṛtigīrvāṇavanditāṅghrikuśeśayā ।

candrastanandhayāpīḍajāyā vijayatetarām ।।3।।


īśvarīṃ sarvabhūtānāṃ kaḥ śivāṃ stotumīśvaraḥ ।

caturbhirasameto nā vadanairutabāhubhiḥ ।।4।।


umā nāmādimā bhāmā vāmā śyāmā vimānamā ।

vimānamānyamāyā mā bhīmā rāmānumātu mā ।।5।।


ūruṃ taṃ dakṣiṇaṃ mātuḥ smarāmi nijamāsanam ।

yasmādahaṃ paribhraṣṭaḥ kalkī bhūbhuvanaṃ gataḥ ।।6।।


ṛṣīṇāṃ cakṣuṣo jyotiḥ bālā śailasya cakṣuṣaḥ ।

harasya cakṣuṣaḥ kāntā mātomā mama cakṣuṣaḥ ।।7।।


ṝkāraṃ veṣṭitaṃ dvābhyāṃ nābhyāmubhayato diśam ।

ākāro vā kṣamaḥ pātuṃ sa candreṇa vataṃsitaḥ ।।8।।


ḷkāraḥ śītalāpāṅgi kakāreṇeva sarvadā ।

śliṣṭa eva tvayā gauri merudhanvā prayujyate ।।9।।


ḹkāro’mba tvayā bālye kalabhāṣiṇi bhāṣitaḥ ।

nacedayamasanvarṇo gṛhyate kathamāgame ।।10।।


eṇastanandhayālokaṃ ekāntālocanāmṛtam ।

ekāmranāyakadṛśorbhāgyaṃ vijayatetarām ।।11।।


aiśvaryaṃ kaḥ pumānīṣṭe girijāyāḥ prabhāṣitum ।

cāmaragrāhiṇī yasyāḥ svayamambhojavāsinī ।।12।।


oṅkāra iva śarvasya hrīṅkārastava vācakaḥ ।

anayorambike bhedaṃ yo na veda sa veda nā ।।13।।


audārye devatā dhenuḥ saundarye maṇiputrikā ।

svayaṃ śaktirnagasutā trilokī rājyamarhati ।।14।।


aṃsayorvinataṃ samyagunnataṃ kucakumbhayoḥ ।

amṛtaṃ śaṅkaradṛśoḥ paraṃ jayati daivatam ।।15।।


aḥ kuṇṭhito’bhavadyeṣu teṣu darśitavikramā ।

yātudhāneṣu bhīmeṣu pātu vo bhīmabhāminī ।।16।।


।। āryāvṛttaṃ ।।

kamalāsutena yatnāt kṛtāni śṛṅgāratantrasūtrāṇi ।

stokānyapi bahulārthānyagajāhasitāni pāntu tvām ।।17।।


khaṃ bhavatī bhūrbhavatī pavano bhavatī hutāśano bhavatī ।

salilaṃ ca devi bhavatī bhavatīṃ hitvā na kiñcidapi ।।18।।


gaṇapataye stanaghaṭayoḥ padakamale saptalokabhaktebhyaḥ ।

adharamaṇau tripurajite dadhāsi pīyūṣamamba tvam ।।19।।


ghanamatidāyakaveṇī vāṇīpatimukhyadevatāvinutā ।

puraripupāṇigṛhītī pūrṇaṃ vidadhātu me kāmam ।।20।।


ṅatvaṃ vādasya lipau mātaḥ kenāpi liṅgabhedena ।

tvadrūpatā purārestadabhāve tu dvayoraikyam ।।21।।


cañcalaviśālanayanā tuṅgakucā cañcarīkanīlakacā ।

pañcamukhasya purandhrī jagatoṃ’haḥsañcayaṃ haratu ।।22।।


chatragrahaṇaniyojyā daśaśatanetrasya bhāminī yasyāḥ ।

tasyāścaraṇamumāyā bhavātape kiśyatāṃ chatram ।।23।।


jambukanāyakanayanajyotsneyaṃ raṅgaśāyino bhaginī ।

akhilānāmaṇḍānāmadhirājñī vijayate caṇḍī ।।24।।


jhaṅkṛtiṃ karoti cennamattaṣaṭpadāvalī

yanmukhāmbujanmanā sugandhinā nimantritā ।


karṇakuntalabhramādbhavena naiva vāryate

śailaśakraputrikā dhunotu sā mama bhramam ।।25।।


।। tūṇakavṛttaṃ ।।

ñamaṅaṇanāḥ samproktā capakaṭatākhyeṣu gauri vargeṣu ।

uttamasaṃjñāḥ prājñaiḥ naravarge tu tvadaṅghriratāḥ ।।26।।


ṭaṅkṛtimukharitadikkaṃ sajyaṃ bāṇāsanaṃ kare dadhatī ।

dhyeyā māyā śabarī śatrubhayaṃ tartukāmena ।।27।।


ṭhaṅkamapūrvaṃ lakṣmyā prahasanpravadasyalaṃ tu vadanasya ।

parito munibhirgītaḥ parigraho dhūrjaṭerjayati ।।28।।


ḍamarudharo bhagavānapi gāyati yasyāḥ śubhaṃ guṇavrātam ।

tasyāḥ śikharisutāyā nākṛtapuṇyo bhavedvandī ।।29।।


ḍhakkādivādyahastapramathasamārādhitaśravaṇayugmā ।

śubhrakiraṇārdhamauleḥ śuddhāntavilāsinī jayati ।।30।।


ṇaṭadhātvarthaṃ caturo nātho yasyāstaraṅgiṇīdhārī ।

agapuruhūtasutā sā karotu me mānase naṭanam ।।31।।


tanukāntivijitakanakā taraṇiḥ saṃsāraghorajalarāśeḥ ।

taruṇāruṇābhacaraṇā tanotu me girisutā kṣemam ।।32।।


thasyeva yasya nāsti prārambho yena na dvitīyatvam ।

tasya gṛṇantyakṣaratā yasminnapi tanmaho jayati ।।33।।


darahasitadviguṇīkṛtamukhakāntirjayati purajitaḥ kāntā ।

nayanonmeṣavilāso yasyāḥ sakalāni bhuvanāni ।।34।।


dharaṇīdharasya duhitā dharaṇīdharavāsino vadhūrdayitā ।

dharaṇīviṭasya bhaginī dharaṇīmetāmumā pātu ।।35।।


nagaje pāyaṃ pāyaṃ lāvaṇyasudhāṃ tvadīyagātrasya ।

nayanāñjalinā śūlī babhūva mṛtyuñjayo manye ।।36।।


patirugradṛṣṭirugro yuvarājo’yaṃ sadā madopetaḥ ।

tava rājñi na karuṇā ced bhuvanasya kathaṃ śubhaṃ bhavatu ।।37।।


phalitaṃ mamāmba sukṛtaṃ kālenaitāvatā na sandehaḥ ।

yad bhavadīyaṃ stotraṃ pavitramīśāni racayāmi ।।38।।


balibhirnipīḍyamānānabalān pātuṃ gṛhītajananāya ।

balamamba dehi mahyaṃ balimetatkalpayāmi manaḥ ।।39।।


bhavadīyasya maheśvari kaṭākṣanāmno navasya meghasya ।

prāvṛṣamahamāśaṅke karuṇāṃ kalyāṇatoyamucaḥ ।।40।।


matirahitaḥ stuvasi tvaṃ yaṃ kañcana dhanapiśācikāviṣṭam ।

iṣṭaṃ ca naiva labhase paśya jaganmātaraṃ stutvā ।।41।।


yamināṃ smartuṃ yogyaṃ nigamāgamavākyasañcayairmṛgyam ।

mūrtaṃ locanabhāgyaṃ purāmarerjayati nīpavane ।।42।।


rathacaraṇapāṇibhaginī dānavadamanī namadvipacchamanī ।

bhuvanatrayasya jananī vindhye dharaṇīdhare jayati ।।43।।


lalanājanaprakāṇḍaṃ kalanādaparāstabālakaṇṭham ।

puravairiṇaḥ kalatraṃ muravairi samarcitaṃ bhaja re ।।44।।


vandyamumāpadakamalaṃ nindyamidaṃ saṅgakāraṇasadanam ।

vayasi sakale’pyatīte nayasi mudhā mugdha kiṃ kālam ।।45।।


śambaraśātravaśātravakalatrapadamitramahamaho dhanyaḥ ।

bhūmaṇḍale viśāle sadṛśaḥ puruṣo mayā ko’nyaḥ ।।46।।


ṣaḍvadanasya savitrī ṣaṇṇāṃ hantrī manaḥ sapatnānām ।

ṣaḍbhirgamyaṃ mārgerbhargasya purandhrikāsthānam ।।47।।


sarvatra saṅgamukto garvaviyuktaḥ svatantrasañcāraḥ ।

nirvarṇayan kadā vā śarvavadhūdhāma viharāmi ।।48।।


harimukhavanditacaraṇā hariṇāṅkamadāpahāsyarājīvā ।

hariṇastanandhayākṣī harināyakavāhanā jayati ।।49।।


kṣatriyāntakāriṇaḥ prasūtvameva kevalaṃ

nāpa kāpi yatkalā mamāpi mātṛtāmagāt ।


duṣṭalokamāriṇī nṛsiṃhaśaktirūpiṇī

dhūrjaṭervadhūṭikā dhunotu sā madāpadam ।।50।। ।। tūṇakavṛttaṃ ।।


।। itiśrī bhagavanmaharṣiramaṇā’ntevāsino vāsiṣṭhasya narasiṃhasūno-

rgaṇapateḥ kṛtiḥ umā’kṣaramālā samāptā ।।

bottom of page