top of page

kāvyakaṇṭha vāsiṣṭha śrī gaṇapati muni viracitam umāsahasram

Uma Sahasram

catustriṃśaḥ stabakaḥ - hariṇīvṛttam

Uma Sahasram - The 1000 Verses Magnum Opus of Sri Ganapati Muni

The thirty-fourth Stabaka, entitled **Prārthanā — “Prayer”**, is one of the most deeply personal sections of *Umā Sahasram*. After invoking the protective power of the Mother and the efficacy of Her mantra, Śrī Gaṇapati Muni turns almost entirely to direct prayer. He appeals to Umā as the guardian of the nation, the protector of the mind, the saviour of families afflicted by misfortune, and the source of rain and prosperity. The title is therefore fully justified: these verses are not merely praise but an extended, intimate **appeal for guidance, protection, purpose, spiritual strength and the welfare of Bhārata**.


A striking autobiographical current runs through the Stabaka. Muni speaks of **Ramaṇa Maharṣi as Guha**, questions the Divine Mother about his own birth and mission, laments the apparent loss of former spiritual powers, confesses past faults, and repeatedly asks why the Mother remains silent. He does not seek liberation, siddhis, wealth or poetic fame as ends in themselves; instead he asks to know **why he has taken birth, what work he must accomplish, how he should serve Bhārata, and what sādhana the Mother now requires of him**. The prayer culminates in the powerful benediction: may Bhārata flourish free from sorrow, may Gaṇapati Muni work for its welfare, may Ramaṇa remain its great spiritual guide, and may the Divine Mother bless them both.


Muni’s literary mastery is especially evident in the **Hariṇī metre**, whose flowing movement perfectly accommodates confession, questioning, longing and prayer. The verses reveal not only a scholar and yogin but a devotee speaking to the Goddess with the freedom of a son addressing his Mother—sometimes reverential, sometimes anguished, sometimes almost demanding an answer. The Stabaka therefore stands out for its rare fusion of **personal spiritual crisis, national dharma, Guru-bhakti, self-surrender and poetic intensity**, making *Prārthanā* one of the most emotionally revealing portions of the work.


catustriṃśaḥ stabakaḥ - hariṇīvṛttam

prārthanā


viditamahimā viśvādhānādanekavidhādbhutāt

prathitacaritaḥ śarvālokapratāpavivardhanāt ।

prakaṭitaguṇaḥ pāpadhvāntaprasāranarodhanāt

pradiśatu śivāhāso bhāsāṃ nidhiḥ kuśalāni me ॥ 826 ॥


hṛdi karuṇayā pūrṇā bāhvorbalena mahīyasā

padakamalayorlakṣmyā bhaktairjanairupajīvyayā ।

mukhasitakare lāvaṇyena triṇetradṛśāṃ balaṃ

bahu vidadhatā kālī mātā'vatātpadasevinam ॥ 827 ॥


jagadadhipayā siddhaṃ dogdhryā'thavota rasajñayā

munijananutaṃ devīmantraṃ japedyadi mānavaḥ ।

amṛtajaladībhūtaḥ pūtaḥ prayogaviśeṣavit

sa iha vasudhāloke dhārā girāmabhivarṣati ॥ 828 ॥


imamabhimukhībhūtā śātodarī kamalālayā

hayagajaghaṭāpūrṇā'bhyarṇaṃ sametya niṣevate ।

savibudhamidaṃ viśvaṃ tasya prayāti punarvaśaṃ

prathitayaśasāṃ siddhīnāṃ cāpyamuṃ bhajate'ṣṭakam ॥ 829 ॥


suvimaladhiyastasya krodhād dṛgambudhutadyutī

ripujanavadhūgaṇḍābhogo bhaveduta pāṇḍuraḥ ।

sapadi bhuvanavyāptaṃ cāptaiḥ pramāṇapurassaraṃ

bhaṇitamajaraṃ bhadraṃ jyotiḥ paraṃ hṛdi bhāsate ॥ 830 ॥


adayamaribhiḥ krānte rāṣṭre tvamīśvari rakṣikā

sumaśaramukhairdhūte citte tvamīśvari rakṣikā ।

prabaladuritairgraste vaṃśe tvamīśvari rakṣikā-

'pyasṛjati jalaṃ meghe moghe tvamīśvari rakṣikā ॥ 831 ॥


bhagavati nijau sākṣātputrau bṛhaspatipāvakau

gaṇapatiguhāvetau veṣāntaravyavahārataḥ ।

bharatadharaṇīkhaṇḍe hetoḥ kutaḥ kṛtasambhavau

kalakalayute kāle devi vyadhāḥ kathaya drutam ॥ 832 ॥


samayamayi te dhṛtvā pādāmbujaṃ ramaṇaḥ suto

girivaraguhāsvantaḥ śānto nayedyadi nādbhutam ।

sthalavirahataḥ svīyasthāne kimatra samāgato

na vadasi kutaḥ kāryaṃ tasmai kulācalakanyake ॥ 833 ॥


paribhaṇati cecchiṣyavyūhe mahādbhūtasaṅgatīr-

janani ramaṇo yogīśānastato bahu no phalam ।

amitatamayā dṛṣṭeḥ śaktyā kadā saraṇiṃ naye-

dapathapatitaṃ dhātrīlokaṃ tadeva vadāmbike ॥ 834 ॥


ahamiha kuto hetorjāto viṣaṇṇatame sthale

caraṇakamalacchāyāṃ māyādhirājñi vihāya te ।

paramakaruṇo ghoraḥ śāpaḥ kimeṣa savitri te

kimapi bhuvi vā kāryaṃ kartuṃ niyojitavatyasi ॥ 835 ॥


vrajati vilayaṃ sneho dūrapravāsavaśāditi

pravadati budhaḥ kaścitsatyaṃ prabhāti tadambike ।

bhagavati nije kukṣau jātaṃ divo dharaṇīgataṃ

smṛtisaraṇito dūre hā hā karoṣi ruṣā yathā ॥ 836 ॥


mama tu vimalā hṛdyā vidyā maheśvari yā'bhavan-

manasi ca parā citrā śaktiścirantani yā'bhavat ।

vacasi ca mahadbhāgyaṃ ślāghyaṃ yadīḍyatame'bhavat

tadayi galitaṃ matto vittatrayaṃ bhavato bhuvi ॥ 837 ॥


kṛtamayi mayā pāpaṃ ghoraṃ sukarmasu saṅgināṃ

yadahamadayo vighnaṃ nṛṇāṃ muhurmuhurācaram ।

atikaṭu phalaṃ tasyāśnāmi śrito naravigrahaṃ

pramathanṛpaterjāye māye jananyava māmimam ॥ 838 ॥


na bhavasi dṛśormārge lokādhirājñi kuto giro

na ca bahukṛpe svapne vā tvaṃ prayacchasi darśanam ।

apanayasi no sandehaṃ vā parokṣakṛpāvaśā-

dapi suranute lagnā kāryāntare kimutādayā ॥ 839 ॥


niravadhiśive māhātmyaṃ te bhaṇanti maharṣayo

manasi karuṇā na nyūnā te yathā prathitāḥ kathāḥ ।

tadidamakhilaṃ mithyā syādityasādhyamudīrituṃ

yadasi vimukhī putre kiṃ vā bhavediha kāraṇam ॥ 840 ॥


bhuvanabharaṇaṃ nālpaṃ kāryaṃ na devi tava kṣaṇo

guru ca bahulaṃ kṛtyaṃ nityaṃ tavāsti na tanmṛṣā ।

na tava kaṭhinaṃ maunaṃ nindyaṃ tathāpi na pārvati

smara sakṛdimaṃ dīnaṃ putraṃ tadeva mamādhikam ॥ 841 ॥


na bhavati sudhādhārāvarṣādayaṃ muditastanau

madhumadamuṣāṃ vācāṃ sargānna cāpyayamuddhataḥ ।

tava padayuge niṣṭhālābhānna tṛpyati cāpyayaṃ

bhagavati cirātsandeśaṃ te sutaḥ prativīkṣate ॥ 842 ॥


kimiha bhuvane kartavyaṃ me kimarthamihāgato-

'smyavani jagatāṃ kaṃ vopāyaṃ śraye nijaśaktaye ।

kimapi kimapi svānte dhvānte yathā paridṛśyate

sphuṭamabhayade vaktuṃ kiñcicchramaṃ tvamurīkuru ॥ 843 ॥


na mama parame muktāvāśā na vā vibhavāṣṭake

na ca gajaghaṭāpūrṇāyāṃ vā maheśvari sampadi ।

na ca madhumucāṃ vācāṃ sarge nirargalavaibhave

munibhuvi kuto jātaḥ so'haṃ tadeva samīryatām ॥ 844 ॥


prathamamanaghaṃ vāñchāmyannaṃ sadārasutātithe-

rbhagavati tataḥ pādadvandve tavāviccalāṃ sthitim ।

atha surajagadvārtājñānaṃ savitri tataḥ paraṃ

munibhuvi bhave hetuṃ jñātuṃ mṛgākṣi puradviṣaḥ ॥ 845 ॥


yadi tava kṛpā putre bhakte padāmbujavandini

vrataśatakṛśe śīrṣāmbhojāmṛtaṃ tvayi juhvati ।

bharatadharaṇīsevālole bhavapriyabhāmini

svayamupadiśāmuṣmai yogyaṃ vidhānamanāvilam ॥ 846 ॥


janani jagatāṃ svalpe kāme'pyayaṃ tvayi lambate

purabhidabale madhye kāme'pyayaṃ tvayi lambate ।

bahulakaruṇe śreṣṭhe kāme'pyayaṃ tvayi lambate

bhagavati pare vīte kāme'pyayaṃ tvayi lambate ॥ 847 ॥


tanubhuvi mayi prītyā vā'mba trilokavidhāyike

padayugarate vātsalyādvā purāripurandhrike ।

svavimalayaśogānāsakte kṛpāvaśato'thavā

paruṣamajare maunaṃ tyaktvā sphuṭīkuru me gatim ॥ 848 ॥


jayatu bharatakṣoṇīkhaṇḍaṃ viṣādavivarjitaṃ

jayatu gaṇapastasya kṣemaṃ vidhātumanā muniḥ ।

jayatu ramaṇastasyācāryo maharṣikulācalo

jayatu ca tayormātā pūtā maheśavilāsinī ॥ 849 ॥


gaṇapatimunereṣā bhāṣāvidāṃ hṛdayaṅgamā

sukavisuhṛdaḥ śabdairatyujjvalā hariṇītatiḥ ।

lalitacaturairbhāvairyāntī surūpavanāntaraṃ

madayatu manaḥ kāmārāterniśāntamṛgīdṛśaḥ ॥ 850 ॥

bottom of page