Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
pañcamaṃ pāṅktaṃ śatakam - prathamo mayūrasāriṇī stabakaḥ

This Stabaka is a profound revelation of Śacī Devī as the one Supreme Śakti praised through many Vedic and Tantric names. Śrī Gaṇapati Muni begins by invoking the gentle smile shining on the lotus-face of Indrāṇī, praying that it may remove calamity, purify sin, and make Bhāratabhūmi radiant.
The central teaching of this Stabaka is the unity of divine names and forms. Vṛṣākapi is interpreted in many ways by different seers — as Sūrya, Śiva, Viṣṇu, Brahmaṇaspati, Gaṇapati, or the divine power connected with rain, lightning, and universal welfare. The Muni shows that these are not contradictions, but different visions of the one all-pervading Śakti.
Śacī is identified with Aditi, Pṛśni, Bhadrā, Śivā, Gaurī, Savitrī, Dyauḥ, Pracaṇḍa Caṇḍikā, and Vajra-śakti. Her name Śacī itself is praised as a sacred and ancient name denoting all-pervading divine power. The Stabaka declares that one who chants Her name, worships Her vast sky-body, or meditates upon Her divine form is protected from sin.
The later verses beautifully describe the form of the Goddess: full-moon face, lotus-petal eyes, pure smile, dark cloud-like hair, jewel-like cheeks, champaka-like nose, jasmine-bud teeth, golden form, white garments, boon-giving and fear-removing hands, and lotus feet worshipped by all gods.
The Stabaka concludes with a prayer for strength to wipe away the tears of Bhārata, protect dharma, and please the lotus-eyed Mother who enchants the mind of Śakra.
Highlights: Śacī as the one Śakti behind many divine names; interpretation of Vṛṣākapi; unity of Aditi, Pṛśni, Bhadrā, Śivā, Gaurī, Savitrī, Dyauḥ and Caṇḍikā; power of chanting “Śacī”; meditation on Her sky-body and divine form; prayer for Bhārata and dharma.
Indro Viśvasya Rājati
॥ atha pañcamaṃ pāṅktaṃ śatakam ॥
॥ prathamo mayūrasāriṇī stabakaḥ ॥
premavāsabhūmiracchabhāvaḥ sthānamānamajjanāghahāme ।
indrasundarī mukhābjabhāsī
mandahāsa āpadaṃ dhunotu ।। 401 ।।
vīkṣitaiḥ kṛpānvitairharantī
pātakāni maṅgalaṃ bhaṇantī ।
jambhabhedijīviteśvarī me
janmadeśamujjvalaṃ karotu ।। 402 ।।
ambaraṃ ca devatānatabhrūḥ
amba te tanudvayaṃ yaduktam ।
ādimā tayorvṛṣākapiṃ taṃ
devyajījanatparā jayantam ।। 403 ।।
etameva devi lokabandhuṃ
sūrayo vṛṣākapiṃ bhaṇanti ।
varṣahetudīdhitirvṛṣāyaṃ
kaṃ piban karaiḥ kapirniruktaḥ ।। 404 ।।
kecidindranāri candrarekhā
śekharaṃ vṛṣākapiṃ gadanti ।
paṇḍitāḥ pare tu śeṣaśayyā
śāyinaṃ vṛṣākapiṃ tamāhuḥ ।। 405 ।।
brahmaṇaspatiṃ tu vaidyutāgneḥ
aṃśajam marudgaṇeṣu mukhyam ।
viśvarājñi vighnarājameke
viśrutaṃ vṛṣākapiṃ vadanti ।। 406 ।।
bhāskaraśca śaṅkaraśca mātar
mādhavaśca mantranāyakaśca ।
ātmajeṣu te na santi nāntar vyāpakāntarikṣavigrahāyāḥ ।। 407 ।।
vāsavoऽpi devi devatātmā
vallabhabhakt cchalāṅganāyāḥ ।
ātmajāta eva kīrtanīyo
devatāpathena dehavatyāḥ ।। 408 ।।
sāśavasyudīritāsi dhīraiḥ
dehinī vihāyasendrasūstvam ।
liṅgabhedatoऽnurūpatastat
kīrtanam śavo hi śaktivāci ।। 409 ।।
nāditirvibhidyate śavasyā
ssarvadeva mātaraṃ viduryām ।
sā marutprasūrbhāṇi pṛśniḥ
sāpi bhidyate tato na devyāḥ ।। 410 ।।
śaktireva sā nyagādi pṛśni
śśaktireva sāऽditirnyabhāni ।
śaktireva sāऽbhyadhāyi bhadrā
śaktireva sā śavasyavādi ।। 411 ।।
vijjanaḥ prakṛṣṭaśaktibhāgaṃ
śabdameva pṛśvimāha dhenum ।
yā parairbudhairabhāṇi gaurī
mānaveṣṭabhāṣayaiva nārī ।। 412 ।।
vyāpakatvakalpitaṃ viśālaṃ
deśameva śaktibhāgamāhuḥ ।
buddhiśālinoऽditiṃ savitrīṃ
yā parairvicakṣaṇaiḥ smṛtā dyauḥ ।। 413 ।।
nityamodarūpaśaktibhāgaṃ
paṇḍitāḥ prakīrtayanti bhadrām ।
uktibhedacāturīpralubdhāḥ
sūrayaḥ pare śivāṃ juguryām ।। 414 ।।
vīryarūpabhāga eva gaṇyaḥ
paṇḍitaiḥ śavasyabhāṇi śakteḥ ।
ojaso na soऽtiricyateṃśo
bhidyate tato na vajramugram ।। 415 ।।
vajrameva bhāṣayā pareṣām
ucyate pracaṇḍacaṇḍiketi ।
yadvibhūtileśacumbitātmā
jīyate na kenacitpṛthivyām ।। 416 ।।
sarvato gatiśśacīti śaktiḥ
kīrtyate budhairudārakīrtiḥ ।
sarvabhāgavācakaṃ padaṃ tat
pāvanaṃ purātanaṃ priyaṃ naḥ ।। 417 ।।
yaśśacīti nāmakīrtayennā
puṣkareṇa te śarīravatyāḥ ।
divyasundarī tanorutāho
taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 418 ।।
ambaraṃ varaṃ tavāmba kāyaṃ
yassadā vilokayannupāste ।
lokajālacakravartijāye
taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 419 ।।
pūrṇimāsudhāṃśubimbavaktraṃ phullavārijātapatranetram ।
śubhratānidhānamandahāsaṃ kālameghakalpakeśapāśam ।। 420 ।।
ratnadarpaṇābhamañjugaṇḍaṃ campakaprasūnacārunāsam ।
kundakuḍmalābhakāntadantaṃ kalpapallavābhadantacelam ।। 421 ।।
sadvarābhayapradāyihastaṃ sarvadevavandyapādakañjam ।
divyaratnabhūṣaṇairanarghair
bhūṣitam kanatsuvarṇavarṇam ।। 422 ।।
divyaśuklavastrayugmadhāri svargasārvabhaumanetrahāri ।
yaḥ smaredvarāṅganāvapuste
taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 423 ।।
bhāratakṣiteridaṃ jananyā
śśokajanyabāṣpavāri hartum ।
dehi śaktimāśritāya mahyaṃ pāhi dharmamindracittanāthe ।। 424 ।।
sadvasiṣṭhasantaterimābhi
ssatkavermayūrasāriṇībhiḥ ।
sammadaṃ prayātu śakraceta
ssampramohinīsarojanetrā ।। 425 ।।
॥ iti prathamaḥ stabakaḥ ॥
