top of page

Kavyakantha Sri Ganapati Muni's

Indrani Saptasati

pañcamaṃ pāṅktaṃ śatakam - prathamo mayūrasāriṇī stabakaḥ

Indrani Saptasati - The 700 Verses Mystical work of Kavyakantha Sri Ganapati Muni

This Stabaka is a profound revelation of Śacī Devī as the one Supreme Śakti praised through many Vedic and Tantric names. Śrī Gaṇapati Muni begins by invoking the gentle smile shining on the lotus-face of Indrāṇī, praying that it may remove calamity, purify sin, and make Bhāratabhūmi radiant.


The central teaching of this Stabaka is the unity of divine names and forms. Vṛṣākapi is interpreted in many ways by different seers — as Sūrya, Śiva, Viṣṇu, Brahmaṇaspati, Gaṇapati, or the divine power connected with rain, lightning, and universal welfare. The Muni shows that these are not contradictions, but different visions of the one all-pervading Śakti.


Śacī is identified with Aditi, Pṛśni, Bhadrā, Śivā, Gaurī, Savitrī, Dyauḥ, Pracaṇḍa Caṇḍikā, and Vajra-śakti. Her name Śacī itself is praised as a sacred and ancient name denoting all-pervading divine power. The Stabaka declares that one who chants Her name, worships Her vast sky-body, or meditates upon Her divine form is protected from sin.


The later verses beautifully describe the form of the Goddess: full-moon face, lotus-petal eyes, pure smile, dark cloud-like hair, jewel-like cheeks, champaka-like nose, jasmine-bud teeth, golden form, white garments, boon-giving and fear-removing hands, and lotus feet worshipped by all gods.


The Stabaka concludes with a prayer for strength to wipe away the tears of Bhārata, protect dharma, and please the lotus-eyed Mother who enchants the mind of Śakra.


Highlights: Śacī as the one Śakti behind many divine names; interpretation of Vṛṣākapi; unity of Aditi, Pṛśni, Bhadrā, Śivā, Gaurī, Savitrī, Dyauḥ and Caṇḍikā; power of chanting “Śacī”; meditation on Her sky-body and divine form; prayer for Bhārata and dharma.


Indro Viśvasya Rājati

॥ atha pañcamaṃ pāṅktaṃ śatakam ॥

॥ prathamo mayūrasāriṇī stabakaḥ ॥


premavāsabhūmiracchabhāvaḥ sthānamānamajjanāghahāme ।

indrasundarī mukhābjabhāsī

mandahāsa āpadaṃ dhunotu ।। 401 ।।


vīkṣitaiḥ kṛpānvitairharantī

pātakāni maṅgalaṃ bhaṇantī ।

jambhabhedijīviteśvarī me

janmadeśamujjvalaṃ karotu ।। 402 ।।


ambaraṃ ca devatānatabhrūḥ

amba te tanudvayaṃ yaduktam ।

ādimā tayorvṛṣākapiṃ taṃ

devyajījanatparā jayantam ।। 403 ।।


etameva devi lokabandhuṃ

sūrayo vṛṣākapiṃ bhaṇanti ।

varṣahetudīdhitirvṛṣāyaṃ

kaṃ piban karaiḥ kapirniruktaḥ ।। 404 ।।


kecidindranāri candrarekhā

śekharaṃ vṛṣākapiṃ gadanti ।

paṇḍitāḥ pare tu śeṣaśayyā

śāyinaṃ vṛṣākapiṃ tamāhuḥ ।। 405 ।।


brahmaṇaspatiṃ tu vaidyutāgneḥ

aṃśajam marudgaṇeṣu mukhyam ।

viśvarājñi vighnarājameke

viśrutaṃ vṛṣākapiṃ vadanti ।। 406 ।।


bhāskaraśca śaṅkaraśca mātar

mādhavaśca mantranāyakaśca ।

ātmajeṣu te na santi nāntar vyāpakāntarikṣavigrahāyāḥ ।। 407 ।।


vāsavoऽpi devi devatātmā

vallabhabhakt cchalāṅganāyāḥ ।

ātmajāta eva kīrtanīyo

devatāpathena dehavatyāḥ ।। 408 ।।


sāśavasyudīritāsi dhīraiḥ

dehinī vihāyasendrasūstvam ।

liṅgabhedatoऽnurūpatastat

kīrtanam śavo hi śaktivāci ।। 409 ।।


nāditirvibhidyate śavasyā

ssarvadeva mātaraṃ viduryām ।

sā marutprasūrbhāṇi pṛśniḥ

sāpi bhidyate tato na devyāḥ ।। 410 ।।


śaktireva sā nyagādi pṛśni

śśaktireva sāऽditirnyabhāni ।


śaktireva sāऽbhyadhāyi bhadrā

śaktireva sā śavasyavādi ।। 411 ।।


vijjanaḥ prakṛṣṭaśaktibhāgaṃ

śabdameva pṛśvimāha dhenum ।

yā parairbudhairabhāṇi gaurī

mānaveṣṭabhāṣayaiva nārī ।। 412 ।।


vyāpakatvakalpitaṃ viśālaṃ

deśameva śaktibhāgamāhuḥ ।

buddhiśālinoऽditiṃ savitrīṃ

yā parairvicakṣaṇaiḥ smṛtā dyauḥ ।। 413 ।।


nityamodarūpaśaktibhāgaṃ

paṇḍitāḥ prakīrtayanti bhadrām ।

uktibhedacāturīpralubdhāḥ

sūrayaḥ pare śivāṃ juguryām ।। 414 ।।


vīryarūpabhāga eva gaṇyaḥ

paṇḍitaiḥ śavasyabhāṇi śakteḥ ।

ojaso na soऽtiricyateṃśo

bhidyate tato na vajramugram ।। 415 ।।


vajrameva bhāṣayā pareṣām

ucyate pracaṇḍacaṇḍiketi ।

yadvibhūtileśacumbitātmā

jīyate na kenacitpṛthivyām ।। 416 ।।


sarvato gatiśśacīti śaktiḥ

kīrtyate budhairudārakīrtiḥ ।

sarvabhāgavācakaṃ padaṃ tat

pāvanaṃ purātanaṃ priyaṃ naḥ ।। 417 ।।


yaśśacīti nāmakīrtayennā

puṣkareṇa te śarīravatyāḥ ।

divyasundarī tanorutāho

taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 418 ।।


ambaraṃ varaṃ tavāmba kāyaṃ

yassadā vilokayannupāste ।

lokajālacakravartijāye

taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 419 ।।


pūrṇimāsudhāṃśubimbavaktraṃ phullavārijātapatranetram ।

śubhratānidhānamandahāsaṃ kālameghakalpakeśapāśam ।। 420 ।।


ratnadarpaṇābhamañjugaṇḍaṃ campakaprasūnacārunāsam ।

kundakuḍmalābhakāntadantaṃ kalpapallavābhadantacelam ।। 421 ।।


sadvarābhayapradāyihastaṃ sarvadevavandyapādakañjam ।

divyaratnabhūṣaṇairanarghair

bhūṣitam kanatsuvarṇavarṇam ।। 422 ।।


divyaśuklavastrayugmadhāri svargasārvabhaumanetrahāri ।

yaḥ smaredvarāṅganāvapuste

taṃ parābhavenna devi pāpam ।। 423 ।।


bhāratakṣiteridaṃ jananyā

śśokajanyabāṣpavāri hartum ।

dehi śaktimāśritāya mahyaṃ pāhi dharmamindracittanāthe ।। 424 ।।


sadvasiṣṭhasantaterimābhi

ssatkavermayūrasāriṇībhiḥ ।

sammadaṃ prayātu śakraceta

ssampramohinīsarojanetrā ।। 425 ।।


॥ iti prathamaḥ stabakaḥ ॥

bottom of page