Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
tṛtīyaḥ pramitākṣara stabakaḥ

This Pramitākṣara Stabaka praises Śacī Devī as the radiant Mother whose smile removes darkness, sin, disease, and misfortune. The Stabaka especially reveals Her through two sacred forms — Reṇukā, the mother of Paraśurāma, and Draupadī, the daughter of Drupada. Through Reṇukā, the Muni shows the power of purity, healing, protection, and restoration of life. Her feet are described as capable of destroying sins, removing diseases, and granting desired fruits.
Through Draupadī, Śacī appears as the force behind dharma, noble household life, wise counsel, heroic vengeance against adharma, and protection of sacred lineages. The humiliation of Draupadī’s hair is presented as the real cause of the destruction of the enemies in the Mahābhārata. The Stabaka also identifies celebrated feminine powers like Śāradā as expressions of Śacī’s śakti.
The hymn concludes with prayers for Bhārata, for the protection of dharma, and for Gaṇapati Muni to become capable in the sacred work despite lack of wealth, support, and strength.
Highlights: Śacī as Reṇukā and Draupadī; healing power of Reṇukā’s feet; destruction of sin and disease; Draupadī as dharma-śakti; protection of lineage; prayer for Bhārata; Śacī’s grace upon Gaṇapati Muni.
Indro Viśvasya Rājati
॥ tṛtīyaḥ pramitākṣara stabakaḥ ॥
uditaṃ mahendramahilāvadane
prasṛtaṃ karairdiśi diśi praguṇaiḥ ।
ahitaṃ tamaḥ praśamayadyamināṃ
hasitaṃ karotu mama bhūri śivam ।। 651 ।।
bharatakṣitestimiramāśu hara
tvari cāturīkṛtavimohamateḥ ।
ravilakṣatoऽpyadhikamaṃśumatī
pavipāṇicittadayitā vanitā ।। 652 ।।
śaśilakṣaśītalakaṭākṣasudhā taruṇārkakoṭirucipādayugā ।
hṛdi me vibhātu munigeyaguṇā vibudhendracittaramaṇī taruṇī ।। 653 ।।
kamanīyadīptasukumārtanur
mananīyapāvanapadāmburuhā ।
vidadhātu me śivamasadvimukhī vibudhendrījīvitasakhī sumukhī ।। 654 ।।
anumānamūḍhapitṛvākyavaśāt
tanayena devi vinikṛttaśirāḥ ।
tava reṇukā vilasitā kalayā gaṇanīyaśaktirabhavaddaśasu ।। 655 ।।
sakalāmayapraśamanaṃ durita kṣayakārikāṅkṣitakaraṃ ca bhavet ।
surasundarī janasamarcitayor
hṛdi reṇukācaraṇayoḥ karaṇam ।। 656 ।।
vinihanti pāpapaṭalaṃ smaraṇād
vidhunoti roganivahaṃ bhajanāt ।
vidadhāti vāñchitaphalaṃ stavanān
manujasya rāmajananī caraṇam ।। 657 ।।
śaraṇaṃ vrajāmi navaravyaruṇaṃ
caraṇaṃ tavāmba nṛpajātiripoḥ ।
bharatakṣiteravanataḥ prathamaṃ
maraṇaṃ mameha na bhavatvadhamam ।। 658 ।।
smaraṇaṃ cirādavirataṃ vidadha
ccaraṇasya te taruṇabhānurucaḥ ।
ayamastu rāmajanayitripaṭuḥ
surakāryamāryavinute caritum ।। 559 ।।
ava bhāratakṣitimamoghadaye
karaṇaṃ bhavatviha tavaiṣa janaḥ ।
nijayoḥ savitri caraṇāmbujayor
na vihātumarhasi cirādbhajakam ।। 660 ।।
aviśastvamindradayite kilatā
mapi yajñasenatanayāṃ kalayā ।
anaghavratāsu kavayaḥ prathamāṃ
pravadanti yāṃ bahulavandyaguṇām ।। 661 ।।
bhuvi bhārataṃ paṭhati yaḥ sukṛtī
kaluṣaṃ dhunoti sakalaṃ kila saḥ ।
iyamamba śaktikularājñi tava
drupadasya nandini kathāmahimā ।। 662 ।।
abhimanyumātaramanalpaguṇā
matilaṅghya caikṣata harirbhavatīm ।
atisauhṛdena yadihāryanute
tava heturīḍyatamaśaktikalā ।। 663 ।।
gṛhakāryatantracaturā gṛhiṇī
sakalendriyāmṛtajharī ramaṇī ।
varanītimārgakathane sacivoऽpy abhavastvamamba kuru vaṃśabhṛtām ।। 664 ।।
na yudhiṣṭhirasya varaghoratapo
na dhanañjayasya paṭu bāhubalam ।
arisaṃkṣayaṃ k ṛtavatī bahulaṃ
tava veṇikā’pacaritā phaṇinī ।। 665 ।।
asitāpi kāntivasatirmahatī
vanitājanasya ca vimohakarī ।
kuśalaṃ mamābhrapatiśaktikalā drupadakṣitīndraduhitā diśatu ।। 666 ।।
śirasā samastajanapāpabharaṃ
vahato bhavāya bhuvi yāmavṛṇot ।
amarādhipaḥ patitapāvani tāṃ
bhuvi kanyakāṃ tava viveśa kalā ।। 667 ।।
kalayā tavātibala yā kalitā
puruṣasya yogamakhilāmba vinā ।
akhileśvaraprahitateja iyaṃ
sutajanmane kila dadhāvanaghā ।। 668 ।।
surarakṣakasya madayitri dṛśāṃ
nararakṣakasya janayitri pare ।
kularakṣaṇāya kṛtabuddhimimaṃ
kuru dakṣamadbhutapavitrakathe ।। 669 ।।
mumucuḥ kule mama suparvapateḥ
tava cābhidheyamiha mandadhiyaḥ ।
aparādhametamatighorataraṃ
janani kṣamasva mama vīkṣya mukham ।। 670 ।।
iha śāradeti yatibhirvinutā
prathitā sureśvaramanodayitā ।
bhuvi bhāti kīrtivapuṣā śaci yā
sukathāpi sā tava savitri kalā ।। 671 ।।
aruṇācaleśvaradarīvasate
stapato munergaṇapateḥ kuśalam ।
vividhāvatāravilasaccaritā
vitanotu sā vibudharāḍvanitā ।। 672 ।।
aruṇācalasya varakandarayā
pratighoṣitaṃ kaluṣahāri yaśaḥ ।
vibudhādhinātharamaṇī śṛṇuyād
gaṇanāthagītamaticārunijam ।। 673 ।।
bharatakṣiteḥ śubhavidhāyiṣu sā vibudhakṣitīśadayitā dayayā ।
dhanaśaktibandhubalahīnamapi
prathamaṃ karotu gaṇanāthamunim ।। 674 ।।
muditāmimā vidadhatu pramadāṃ
tridivādhipasya nipuṇaśravaṇām ।
amitaprakāśaguṇaśaktimajāṃ
pramitākṣarāḥ sukavibhūmipateḥ ।। 675 ।।
॥ iti tṛtīyastabakaḥ ॥
