top of page

Kavyakantha Sri Ganapati Muni's

Indrani Saptasati

tṛtīyaḥ pramitākṣara stabakaḥ

Indrani Saptasati - The 700 Verses Mystical work of Kavyakantha Sri Ganapati Muni

This Pramitākṣara Stabaka praises Śacī Devī as the radiant Mother whose smile removes darkness, sin, disease, and misfortune. The Stabaka especially reveals Her through two sacred forms — Reṇukā, the mother of Paraśurāma, and Draupadī, the daughter of Drupada. Through Reṇukā, the Muni shows the power of purity, healing, protection, and restoration of life. Her feet are described as capable of destroying sins, removing diseases, and granting desired fruits.


Through Draupadī, Śacī appears as the force behind dharma, noble household life, wise counsel, heroic vengeance against adharma, and protection of sacred lineages. The humiliation of Draupadī’s hair is presented as the real cause of the destruction of the enemies in the Mahābhārata. The Stabaka also identifies celebrated feminine powers like Śāradā as expressions of Śacī’s śakti.


The hymn concludes with prayers for Bhārata, for the protection of dharma, and for Gaṇapati Muni to become capable in the sacred work despite lack of wealth, support, and strength.


Highlights: Śacī as Reṇukā and Draupadī; healing power of Reṇukā’s feet; destruction of sin and disease; Draupadī as dharma-śakti; protection of lineage; prayer for Bhārata; Śacī’s grace upon Gaṇapati Muni.


Indro Viśvasya Rājati

॥ tṛtīyaḥ pramitākṣara stabakaḥ ॥


uditaṃ mahendramahilāvadane

prasṛtaṃ karairdiśi diśi praguṇaiḥ ।

ahitaṃ tamaḥ praśamayadyamināṃ

hasitaṃ karotu mama bhūri śivam ।। 651 ।।


bharatakṣitestimiramāśu hara

tvari cāturīkṛtavimohamateḥ ।

ravilakṣatoऽpyadhikamaṃśumatī

pavipāṇicittadayitā vanitā ।। 652 ।।


śaśilakṣaśītalakaṭākṣasudhā taruṇārkakoṭirucipādayugā ।

hṛdi me vibhātu munigeyaguṇā vibudhendracittaramaṇī taruṇī ।। 653 ।।


kamanīyadīptasukumārtanur

mananīyapāvanapadāmburuhā ।

vidadhātu me śivamasadvimukhī vibudhendrījīvitasakhī sumukhī ।। 654 ।।


anumānamūḍhapitṛvākyavaśāt

tanayena devi vinikṛttaśirāḥ ।

tava reṇukā vilasitā kalayā gaṇanīyaśaktirabhavaddaśasu ।। 655 ।।


sakalāmayapraśamanaṃ durita kṣayakārikāṅkṣitakaraṃ ca bhavet ।

surasundarī janasamarcitayor

hṛdi reṇukācaraṇayoḥ karaṇam ।। 656 ।।


vinihanti pāpapaṭalaṃ smaraṇād

vidhunoti roganivahaṃ bhajanāt ।

vidadhāti vāñchitaphalaṃ stavanān

manujasya rāmajananī caraṇam ।। 657 ।।


śaraṇaṃ vrajāmi navaravyaruṇaṃ

caraṇaṃ tavāmba nṛpajātiripoḥ ।

bharatakṣiteravanataḥ prathamaṃ

maraṇaṃ mameha na bhavatvadhamam ।। 658 ।।


smaraṇaṃ cirādavirataṃ vidadha

ccaraṇasya te taruṇabhānurucaḥ ।

ayamastu rāmajanayitripaṭuḥ

surakāryamāryavinute caritum ।। 559 ।।


ava bhāratakṣitimamoghadaye

karaṇaṃ bhavatviha tavaiṣa janaḥ ।

nijayoḥ savitri caraṇāmbujayor

na vihātumarhasi cirādbhajakam ।। 660 ।।


aviśastvamindradayite kilatā

mapi yajñasenatanayāṃ kalayā ।

anaghavratāsu kavayaḥ prathamāṃ

pravadanti yāṃ bahulavandyaguṇām ।। 661 ।।


bhuvi bhārataṃ paṭhati yaḥ sukṛtī

kaluṣaṃ dhunoti sakalaṃ kila saḥ ।

iyamamba śaktikularājñi tava

drupadasya nandini kathāmahimā ।। 662 ।।


abhimanyumātaramanalpaguṇā

matilaṅghya caikṣata harirbhavatīm ।

atisauhṛdena yadihāryanute

tava heturīḍyatamaśaktikalā ।। 663 ।।


gṛhakāryatantracaturā gṛhiṇī

sakalendriyāmṛtajharī ramaṇī ।

varanītimārgakathane sacivoऽpy abhavastvamamba kuru vaṃśabhṛtām ।। 664 ।।


na yudhiṣṭhirasya varaghoratapo

na dhanañjayasya paṭu bāhubalam ।

arisaṃkṣayaṃ kṛtavatī bahulaṃ

tava veṇikā’pacaritā phaṇinī ।। 665 ।।


asitāpi kāntivasatirmahatī

vanitājanasya ca vimohakarī ।

kuśalaṃ mamābhrapatiśaktikalā drupadakṣitīndraduhitā diśatu ।। 666 ।।


śirasā samastajanapāpabharaṃ

vahato bhavāya bhuvi yāmavṛṇot ।

amarādhipaḥ patitapāvani tāṃ

bhuvi kanyakāṃ tava viveśa kalā ।। 667 ।।


kalayā tavātibala yā kalitā

puruṣasya yogamakhilāmba vinā ।

akhileśvaraprahitateja iyaṃ

sutajanmane kila dadhāvanaghā ।। 668 ।।


surarakṣakasya madayitri dṛśāṃ

nararakṣakasya janayitri pare ।

kularakṣaṇāya kṛtabuddhimimaṃ

kuru dakṣamadbhutapavitrakathe ।। 669 ।।


mumucuḥ kule mama suparvapateḥ

tava cābhidheyamiha mandadhiyaḥ ।

aparādhametamatighorataraṃ

janani kṣamasva mama vīkṣya mukham ।। 670 ।।


iha śāradeti yatibhirvinutā

prathitā sureśvaramanodayitā ।

bhuvi bhāti kīrtivapuṣā śaci yā

sukathāpi sā tava savitri kalā ।। 671 ।।


aruṇācaleśvaradarīvasate

stapato munergaṇapateḥ kuśalam ।

vividhāvatāravilasaccaritā

vitanotu sā vibudharāḍvanitā ।। 672 ।।


aruṇācalasya varakandarayā

pratighoṣitaṃ kaluṣahāri yaśaḥ ।

vibudhādhinātharamaṇī śṛṇuyād

gaṇanāthagītamaticārunijam ।। 673 ।।


bharatakṣiteḥ śubhavidhāyiṣu sā vibudhakṣitīśadayitā dayayā ।

dhanaśaktibandhubalahīnamapi

prathamaṃ karotu gaṇanāthamunim ।। 674 ।।


muditāmimā vidadhatu pramadāṃ

tridivādhipasya nipuṇaśravaṇām ।

amitaprakāśaguṇaśaktimajāṃ

pramitākṣarāḥ sukavibhūmipateḥ ।। 675 ।।


॥ iti tṛtīyastabakaḥ ॥

bottom of page