Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
ṣaṣṭhaṃ traiṣṭubhaṃ śatakam - prathama upajāti stabakaḥ

This Upajāti Stabaka is one of the most powerful tantric-yogic sections of Indrāṇī Saptasatī. It invokes Śacī Devī as Pracaṇḍa Caṇḍī, the fierce and luminous Śakti who destroys the enemies of dharma, removes sin, awakens knowledge, and protects Bhāratabhūmi.
The Stabaka opens with a prayer that even the tender sprout of Jayanta’s Mother’s smile may give wisdom to sages, delight Indra, remove darkness, and bring auspiciousness to sorrow-stricken Bhārata. Śrī Gaṇapati Muni then explains that Pracaṇḍa Caṇḍī may be understood as lightning pervading the sky, as Indra’s beloved divine woman, or as the Śakti moving through the suṣumnā path.
A major teaching here is the unity of śabda and tejas — sound and light. The Muni declares that sound never exists without light, and light never exists without sound. One supreme Śakti shines as radiance and vibrates as sound. According to function, sages describe Her as Kālī, Tārā, Pracaṇḍa Caṇḍī, Lalitā, Gaurī, Lakṣmī, and Chinnamastā.
The Stabaka also gives a profound yogic interpretation of Chinnamastā. When the power moving in suṣumnā breaks through the head by yogic force, this is called “head-severing” by the wise. Thus, Chinnamastā is not merely an external fierce form but the inner lightning-Śakti that rises through the yogic body, producing kapāla-bheda and transforming the sādhaka.
The verses also connect this Śakti with Reṇukā and Paraśurāma, mantra-śāstra, Vedic mantra, and the vision of Vṛṣākapi. The Stabaka concludes with a prayer that Pracaṇḍa Caṇḍī may grant the poet supreme capacity to protect the sacred Ārya land.
Highlights: Śacī as Pracaṇḍa Caṇḍī; unity of sound and light; relation of Kālī, Tārā, Lalitā, Lakṣmī and Chinnamastā; suṣumnā awakening; kapāla-bheda; Reṇukā symbolism; mantra-siddhi; prayer for protection of Bhāratabhūmi.
Indro Viśvasya Rājati
॥ atha ṣaṣṭhaṃ traiṣṭubhaṃ śatakam ॥
॥ prathama upajāti stabakaḥ ॥
mandoऽpi bodhaṃ vidadhanmunīnāṃ
svacchoऽpi rāgaṃ tridaśeśvarasya ।
alpo’pi dhunvanharitāṃ tamāṃsi
smitāṅkuro bhātu jayantamātuḥ ।। 501 ।।
aśeṣapāpaughanivāraṇāya
bhāgyasya pākāya ca devarājñī ।
śokākulāṃ bhāratabhūmimetāṃ
lokasya mātā hṛdaye karotu ।। 502 ।।
dharmadviṣāmindranirādarāṇāṃ saṃhārakarmaṇyatijāgarūkām ।
devīṃ parāṃ devapathe jvalantīṃ
pracaṇḍacaṇḍīṃ manasā smarāmi ।। 503 ।।
vyāptā taṭidvā gagane nigūḍhā
nārī sureśānamanoramā vā ।
śaktiḥ suṣumnāpathacāriṇī vā
pracaṇḍacaṇḍīti padasya bhāvaḥ ।। 504 ।।
samastalokāvanināyikāyāḥ
suparvamārgeṇa śarīravatyāḥ ।
māturmahoṃśam mahanīyasāraṃ vijñānavantastaṭitaṃ bhaṇanti ।। 505 ।।
nigūḍhatejastanurambikeyaṃ
pracaṇḍacaṇḍī parito lasantī ।
avyaktaśabdena śarīravatyāḥ
kālyāḥ kavīnāṃ vacaneṣu bhinnā ।। 506 ।।
śabdaṃ vinā naiva kadāpi tejas
tejo vinā naiva kadāpi śabdaḥ ।
śaktidvayaṃ santatayuktametat
kathaṃ svarūpeṇa bhavedvibhaktam ।। 507 ।।
ekaiva śaktirjvalati prakṛṣṭā
svaratyapi prābhavataḥ samantāt ।
kriyāvibhedādiha paṇḍitānāṃ
śaktidvayoktistu samarthanīyā ।। 508 ।।
ekakriyāyāśca phalaprabhedāt
punarvibhāgaḥ kriyate bahujñaiḥ ।
kālīṃ ca tārāṃ svaramagryamāhuḥ
pracaṇḍacaṇḍīṃ lalitāṃ ca teja ḥ ।। 509 ।।
sampadyate śabdagaterhi kālaḥ
śabdo vareṇyastadabhāṇi kālī ।
dhyātena śabdena bhavaṃ taredyad
budhāstataḥ śabdamuśanti tārām ।। 510 ।।
yadakṣaraṃ vedavidāmṛṣīṇāṃ
vedāntināṃ yaḥ praṇavo munīnām ।
gaurī purāṇeṣu vipaścitāṃ yā
sā tāntrikāṇāṃ vacanena tārā ।। 511 ।।
sampadyate saṃhṛtirojasā yat
pracaṇḍacaṇḍī tadudīritaujaḥ ।
sidhyedaśeṣoऽnubhavo yadoja
syato budhāstāṃ lalitāṃ vadanti ।। 512 ।।
pracaṇḍacaṇḍīṃ laghunā padena
caṇḍīṃ viduḥ kecana buddhimantaḥ ।
eke vidaḥ śreṣṭhamahomayīṃ tāṃ
lakṣmīṃ mahatpūrvapadāṃ vadanti ।। 513 ।।
atīva saumyaṃ laliteti śabdaṃ
pracaṇḍacaṇḍīti padaṃ ca bhīmam ।
devī dadhānā sutarāṃ manojñā
ghorā ca nityaṃ hṛdi me vibhātu ।। 514 ।।
pracaṇḍacaṇḍīṃ tu śarīrabhājāṃ
tanūṣu yogena vibhinnaśīrṣām ।
śaktiṃ suṣumnāsaraṇau carantīṃ
tāṃ chinnamastāṃ munayo vadanti ।। 515 ।।
kapālabhedo yadi yogavīryāt
sampadyate jīvata eva sādhoḥ ।
tameva santaḥ pravadanti śīrṣa
cchedaṃ śarīrāntarabhāsi śakteḥ ।। 516 ।।
udīryase nirjararājapatni
tvaṃ chinnamastā yamināṃ tanūṣu ।
ujjṛmbhaṇe viśvasavitri yasyāḥ
kāyaṃ bhavedvaidyutayantratulyam ।। 517 ।।
piturniyogāttanayena kṛtte
maste jananyāḥ kila reṇukāyāḥ ।
tvamāviśaḥ pāvani tatkabandhaṃ
tadvā tvamuktāsi nikṛttamastā ।। 518 ।।
chinnaṃ śiraḥ kīrṇakacaṃ dadhānāṃ
kareṇa kaṇṭhodgataraktadhārām ।
rāmāmbikāṃ durjanakālarātriṃ
devīṃ pavitrāṃ manasā smarāmi ।। 519 ।।
dhruvo ramā candradharasya rāmā vāgvajravairocanadīrghanirye ।
kūrcadvayaṃ śastrakṛśānujāye
vidyānṛpāṇām surarājaśakteḥ ।। 520 ।।
māyādvivāraṃ yadi saikavarṇā
vidyaikavarṇā yadi dhenurekā ।
dhenvādi sambodhanamastramagner
vilāsinī ceti dharenduvarṇā ।। 521 ।।
catuṣṭayetrānyatamaṃ gṛhītvā
mantraṃ mahendrasya manodhināthām ।
bhajeta yastāntrikadivyabhāva
māśritya siddhīḥ sakalāḥ sa vindet ।। 522 ।।
saṃhotramityadbhutaśaktiyuktaṃ vṛṣākaperdarśanamamba mantram ।
yo vaidikaṃ te manujo bhajeta
kiñcinna tasyeha jagatyasādhyam ।। 523 ।।
pracaṇḍacaṇḍi pramade purāṇi
purāṇavīrasya manodhināthe ।
prayaccha pātuṃ paṭutāṃ parāṃ me puṇyāmimāmāryanivāsabhūmim ।। 524 ।।
prapañcarājñīṃ prathitaprabhāvāṃ
pracaṇḍacaṇḍīṃ parikīrtayantyaḥ ।
etāḥ pramodāya bhavantu śakteḥ
upāsakānām upajātayo naḥ ।। 525 ।।
॥ iti prathamaḥ stabakaḥ ॥
