Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
tṛtīyo mauktikamālā stabakaḥ

This Mauktikamālā Stabaka is a luminous hymn to Śacī Devī, Indrāṇī, the beloved of Vāsava and the Mother of the three worlds. Śrī Gaṇapati Muni invokes Her pure smile to protect him, purify the directions, and shine in the hearts of the virtuous. He prays that the compassionate Mother may protect Bhāratabhūmi, which has become weakened by loss of wealth and strength.
The Stabaka reveals Śacī as the hidden power working through all beings and paths. In mantra-sādhakas She dwells in speech; in meditators She shines in the mind; in devotees She moves in the heart; and as Parāmbā She roams through the vast sky. She appears as restraint in yogins, beauty in women, fulfilment in jñānins, sharp vision in warriors, sleep in the attached, and mudrā in meditators.
The Muni also shows Her as the power behind divine weapons — Viṣṇu’s discus, Śiva’s trident, and Indra’s thunderbolt. She is hidden in the vast sky, shining in the sun, cooling in the moon, and purifying in the sacrificial fire. The infinite sky is described as Her body, the sun as Her son, and even earth as Her noble daughter.
A very significant verse declares that when the cloud fails to pour the desired water, the singing of Śacī’s pure fame can itself bestow that gift of rain. The Stabaka also praises Her name as a power that protects life even when the body is weakened by disease.
The hymn concludes with a prayer: may She grant the right wisdom and unfailing method to remove Bhārata’s sorrow and bring success to the sacred work.
Highlights: Śacī’s pure smile; protection of Bhārata; Her presence in mantra, meditation, devotion, yoga, knowledge, and action; Śakti behind divine weapons; sky as Her body; sun and earth as Her manifestations; rain-giving power of Her praise; protection through Her name; prayer for wisdom and siddhi.
Indro Viśvasya Rājati
॥ tṛtīyo mauktikamālā stabakaḥ ॥
nirmalabhāsāṃ diśi diśi kartā
puṇyamatīnāṃ hṛdi hṛdi dhartā ।
pālayatānmāmanaghavilāsaḥ
śakramahiṣyāḥ sitadarahāsaḥ ।। 551 ।।
puṇyacaritrā munijanagītā
vāsavakāntā tribhuvanamātā ।
vatsalabhāvādavatu vidūnāṃ
bhāratabhūmiṃ dhanabalahīnām ।। 552 ।।
koṭitaṭidvattava tanukāntiḥ
pūrṇasamādhestava hṛdi śāntiḥ ।
vāsavabhāme bhagavati ghoraḥ
śatruvidārī tava bhujasāraḥ ।। 553 ।।
āśrayabhūtaṃ sumadhuratāyā
ālayabhūtaṃ jaladhisutāyāḥ ।
vāsavadṛṣṭestavamukhamabjaṃ
kiṅkaradṛṣṭestava padamabjam ।। 554 ।।
pādasarojaṃ vṛjinaharaṃ te
yo bhajate nā surapatikānte ।
tatra kaṭākṣā ayi śataśaste
tasya samastaṃ bhagavati haste ।। 555 ।।
jñāpakaśaktiḥ pratinaramastaṃ
kārakaśaktiḥ pratinarahastam ।
vāsavacakṣussukṛtaphalaśrīr
bhātu mamāntaḥ surabhuvanaśrīḥ ।। 556 ।।
mantraparāṇāṃ vacasi vasantī
dhyānaparāṇāṃ manasi lasantī ।
bhaktiparāṇāṃ hṛdi viharantī
bhāti parāmbā nabhasi carantī ।। 557 ।।
sevakapāpapraśamananāmā diktimiraughapramathanadhāmā ।
ujjvalaśastrā raṇabhuvi bhīmā
pātu nataṃ māṃ harihayarāmā ।। 558 ।।
yogini śaktirvilasasi dāntiḥ
yoṣiti śaktirvilasasi kāntiḥ ।
jñānini śaktirvilasasi tuṣṭiḥ
dhanvini śaktirvilasasi dṛṣṭiḥ ।। 559 ।।
saṅgini śaktirvilasasi nidrā
dhyātari śaktirvilasasi mudrā ।
vāsavakānte gagananiśānte
bhāṣitumīśaḥ kva nu vibhavaṃ te ।। 560 ।।
yadditijānāṃ damanamavakraṃ
keśavahaste vilasati cakram ।
tatra kalā te bhagavati bhadrā
kācana bhāraṃ vahati vinidrā ।। 561 ।।
duṣṭaniśāṭapraśamanaśīlaṃ
yat sitabhūbhṛtpatikaraśūlam ।
tatra mahoṃśastava jagadīśe
rājati kaścitpaṭurarināśe ।। 562 ।।
yannijarocirhṛtaripusāraṃ
vāsavahaste kuliśamudāram ।
tatra tavāṃśo vilasati divyaḥ
kaścana bhāso bhagavati bhavyaḥ ।। 563 ।।
ambaradeśe sumahati guptā
paṅkajabandhau vilasati dīptā ।
rājasi mātarhimaruciśītā
vedikṛśānau kratubhṛtipūtā ।। 564 ।।
sūkṣmarajobhirvihitamudāraṃ yajjagadetadgaganamapāram ।
tattavavedaḥ pravadati kāyaṃ
pāvani bhānustava tanujo’yam ।। 565 ।।
īśvari naikastava kharatejāḥ
teऽpi ca sarve janani tanūjāḥ ।
ujvalakheṭāḥ kuvadati kāyāḥ
pāvani kaste pravadatu māyāḥ ।। 566 ।।
yā mahimānaṃ prathayati bhūmiḥ pāvanakīrtirjalanidhinemiḥ ।
seyamapīśe bhavati suputrī
vāsavajāye tava janadhātrī ।। 567 ।।
aṅga sakhāyo viramatasaṅgā
ddurviṣayāṇāṃ kṛtamatibhaṅgāt ।
dhyāyata citte dhutabhayabījaṃ vāsavajāyācaraṇasarojam ।। 568 ।।
pāpamaśeṣaṃ sapadi vihātuṃ
śaktimanalpāmapi paridhātum ।
cetasi sādho kuru paripūtaṃ vāsavajāyāpadajalajātam ।। 569 ।।
īśvari vandyadyutibhṛtimeghe
kāṅghitanīrāṇyasṛjati moghe ।
nirmalakīrtestava śaci gānaṃ
śakṣyati kartuṃ tadudakadānam ।। 570 ।।
āmayavīryādvigalati sāre
jīvati kiñcidrasanaganīre ।
rakṣati jantuṃ tava śaci nāma prājñajanairapyagaṇitadhāma ।। 571 ।।
madhyamaloke syati śucirugrā
rājasi nāke vibhavasamagrā ।
prāṇiśarīre bhavasi vicitrā
vāsavajāye vividhacaritrā ।। 572 ।।
vyomni vapuste vinihatapāpaṃ
viśrutalīlaṃ tava divi rūpam ।
karmavaśātte bhavati sa bhogaḥ
prāṇiśarīre bhagavati bhāgaḥ ।। 573 ।।
bhāratabhūmeḥ śucamapahantuṃ
śreṣṭhamupāyaṃ punaravagantum ।
vāsavajāye diśa mama buddhiṃ
pāvani māye kuru kuru siddhim ।। 574 ।।
sammadayantīrbudhajanametāḥ svargadharitṛpatisatipūtāḥ ।
mauktikamālāḥ śṛṇu nutikartur
bhaktinibaddhāḥ kavikulabhartuḥ ।। 575 ।।
॥ iti tṛtīyastabakaḥ ॥
