Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
caturthaḥ sumukhī stabakaḥ

This Stabaka reveals Śacī Devī as the divine power who entered Reṇukā, the pure mother of Paraśurāma. Śrī Gaṇapati Muni invokes Indrāṇī’s radiant smile to remove the dense darkness of the heart and prays that Her compassionate glance may protect Bhāratabhūmi.
The central theme is the sacred reinterpretation of the Reṇukā–Jamadagni–Paraśurāma episode. The Muni rejects impure and distorted narratives created by hostile imagination and restores Reṇukā as anaghā, stainless and pure. Her beheading is interpreted through the descent of Śacī’s śakti, and Her restoration to life becomes a sign of divine power, yogic mystery, and the Mother’s protective force.
Śacī is praised as the śakti behind Paraśurāma’s tapas, strength, and victory over adharmic rulers. The Stabaka also invokes Reṇukā as the goddess residing at sacred places such as Sahyādri and Candragiri, blessing devotees, destroying sins, awakening hidden strength, and raising the devotee’s lineage to a higher state.
It concludes with a prayer that Indrāṇī may empower Gaṇapati Muni with sharp intelligence, speech, and action to protect Bhārata, which is surrounded by helplessness and inauspicious forces.
Highlights: Śacī as Reṇukā-śakti; purification of the Reṇukā narrative; Paraśurāma’s tapas and power; destruction of sin; awakening hidden strength; upliftment of lineage; prayer for Bhārata’s protection.
Indro Viśvasya Rājati
॥ caturthaḥ sumukhī stabakaḥ ॥
ajitamināgnitaṭicchaśibhirmama
hṛdayasya tamaḥ prabalam ।
amarapatipramadāhasitaṃ vimalaghṛṇiprakarairharatu ।। 576 ।।
suranṛpaterdayitā vinatā
hitaśamanī lulitāmitaraiḥ ।
varakaruṇāvaruṇālayadṛṅ
mama jananīmavatādavanim ।। 577 ।।
paṭutapaso jamadagnimune
riha sahadharmacarīṃ bhuvane ।
tanayanikṛttaśiraḥ kamalāṃ varamatimāviśadindravadhūḥ ।। 578 ।।
yadukulakīrtivilopabhiyā
batavinigūhya ṛtaṃ kavayaḥ ।
munigṛhiṇī vadhahetukathā
mitarapathena bhaṇanti mṛṣā ।। 579 ।।
na surabhirarjunabhūmipatir
bhṛgutilakasya jahāra sa yām ।
iyamamṛtāṃśumanojñamukhī
paraśudharasya jananyanaghā ।। 580 ।।
atirathamarjunabhūmipatiṃ
sahapṛtanaṃ jamadagnisutaḥ ।
yudhi sa vijitya viśālayāśāḥ
punarapi mātaramāhṛtavān ।। 581 ।।
paragṛhavāsakalaṅkavaśā
nnijagṛhiṇīṃ jamadagnimuniḥ ।
batavinihantumanā kalayaṃ
stanubhavamādiśadugramanāḥ ।। 582 ।।
pitṛvacanādatibhaktimatā
pyasuravadātmasutena hatām ।
munigṛhiṇīmanaghetivadaṃ
stava varadeऽviśadaṃśa imām ।। 583 ।।
idamavikampyamatiprabhalaṃ
prabhavati kāraṇamāryanute ।
munigṛhiṇīmanaghāṃ bhaṇituṃ
śaci kalayā yadi māmaviśaḥ ।। 584 ।।
khalajanakalpitaduṣṭakathā
śravaṇavasādvyathitam hṛdayam ।
atha cariteऽvagate Vimala
smṛtivaśato mama yāti mudam ।। 585 ।।
tava mahasā viśatā kṛpayā
mama śaci sūkṣmaśarīramidam ।
nṛparipumātṛpavitrakathā
smaraṇapathaṃ gamitā sapadi ।। 586 ।।
vidadhaturāsurakṛtyamubhau
bahulaguṇāmapi yadgṛhiṇīm ।
sa muniraghātayadacchakathāṃ
daśarathajaśca mumoca vane ।। 587 ।।
api vinikṛttaśirāḥ śaci te
varamahasā viśatā sapadi ।
alabhata jīvitamamba punar
bhuvanaśubhāya munestaruṇī ।। 588 ।।
yadi śirasā rahite vapuṣi
prakaṭatayā vilasantyasavaḥ ।
yadi hṛdayaṃ sahabhāti dhiyā
kimiva vicitramitaścaritam ।। 589 ।।
paraśudharasya savitri kalā
tvayi puruhūtasarojadṛśaḥ ।
sa śirasi kācidabhūdrucirā
viśirasi bhīmatamā bhavati ।। 590 ।।
paraśudharoऽrjunabhūmipatiṃ
yadajayadamba tapo’tra tava ।
abhajata kāraṇatāmanaghe varamunigeyapavitrakathe ।। 591 ।।
bhagavati kṛttaśiro bhavatī
mathitavatī nṛpatīnaśubhān ।
prathanabhuvi praguṇaṃ bhujayoḥ
paraśudharāya vitīrya balam ।। 592 ।।
śubhatamakuṇḍalapūrvasatiḥ padanatapātakasaṃśamanī ।
diśatu nikṛttaśirāḥ kuśalaṃ
mama surapārthivaśaktikalā ।। 593 ।।
nijasutaraṅgapaternikate
kṛtavasatirnatasiddhikarī ।
dalitaśirāḥ pratanotu mama śriyamamareśvaraśaktikalā ।। 594 ।।
bhuvi tatasahyanagāntarage
śubhatamacandragirau varadā ।
kṛtavasatiḥ kurutānmama śaṃ bhṛgukularāmajananyajarā ।। 595 ।।
avatu vikṛttaśirāḥ padayor
bhajakamanindyavicitrakathā ।
dinakaramaṇḍalamadhyagṛhā suradharaṇīpatiśaktikalā ।। 596 ।।
gaganacarārcitapādukayā
padanatasanmatibodhikayā ।
mama satataṃ śucireṇukayā
paravadidaṃ kulamambikayā ।। 597 ।।
śamayitumugratamaṃ duritaṃ prathayitumātmanigūḍhabalam ।
gamayitumagryadaśām svakulaṃ
tava caraṇāmbujamamba bhaje ।। 598 ।।
paravaśagāmaśivena vṛtāṃ
bharatadharāṃ paripātumimām ।
paṭumativākkriyāmātanutād
gaṇapatimabhrahayapramadā ।। 599 ।।
gaṇapatidevamahomśajuṣo gaṇapatināmakaviprakaveḥ ।
surapatijīvasakhīśṛṇuyā
ddaśaśatapatramukhī sumukhīḥ ।। 600 ।।
॥ iti śrībhagavanmaharṣiramaṇāntevāsino vāsiṣṭhasya narasiṃhasūnoḥ gaṇapateḥ kṛtā indrāṇī saptaśatī ṣaṣṭhaṃ traiṣṭubhaṃ śatakaṃ samāptam ॥
॥ indro viśvasya rājati ॥
