Kavyakantha Sri Ganapati Muni's
Indrani Saptasati
saptamaṃ jāgataṃ śatakam - prathamo drutavilambita stabakaḥ

This powerful Stabaka praises Śacī Devī, Indrāṇī, as the supreme protecting Śakti who removes the darkness covering the eye of wisdom and destroys the sins and afflictions of Bhārata. Her white smile is invoked to dispel the ignorance hidden in the heart, while Her lotus feet, marked by the crowns of bowing Devas, are prayed to shake off the hardened web of sins from Bhāratakṣiti.
The Stabaka reveals Indrāṇī through many divine manifestations: as Aditi, Vāmanī, Reṇukā, Girijā, Vijayā, and the force behind the destruction of arrogant and hostile powers. Her śakti empowers Paraśurāma, destroys the enemies of the noble, protects the world through the power that defeats Śumbha and Niśumbha, and shines as the divine force behind heroic dharma.
A strong theme of śaraṇāgati runs through the verses. The poet repeatedly declares himself as one who has taken refuge in the ancient, sage-praised Mother. He sees Her as the delight of Indra, the protector of devotees, the terrible power in battle, the calm presence in the hearts of sages, and the inner force rising from the kula-kuṇḍa with a new divine speed.
The closing verses become a prayer for guidance, protection, and national service. The Muni asks the Mother to lead him from the difficult path, make him capable of removing calamities, and empower him for the protection of his motherland.
Highlights: Indrāṇī’s smile removes inner ignorance; Her feet destroy sin; Śacī as Aditi, Reṇukā, Girijā, Vijayā and Vāmanī; protection of Bhārata; triumph over hostile forces; awakening of inner Śakti; prayer to empower Gaṇapati Muni for dharmic service.
Indro Viśvasya Rājati
॥ atha saptamaṃ jāgataṃ śatakam ॥
॥ prathamo drutavilambita stabakaḥ ॥
suramahīramaṇasya vilāsinī jalacaradhvajajīvitadāyinī ।
haratu bodhadṛgāvaraṇaṃ tamo
hṛdayagaṃ hasitena sitena me ।। 601 ।।
namadamartyakirīṭakṛtaiḥ kiṇaiḥ kamaṭhapṛ ṣṭhanibhe prapadeऽṅkitā ।
paridhunotu śacī bharatakṣiter
vṛjinajālamajālamakampanam ।। 602 ।।
atitarāṃ natapālanalolayā vibudhanāthamanoharalīlayā ।
kirimukhīmukhaśaktyupajīvyayā
viditayādityayā gatimānaham ।। 603 ।।
ghanahiraṇyamadāpaharociṣā vanaruhānanayāऽvanadakṣayā ।
gatimadindramanorathanāthayā
bhuvanameva na me kulamātrakam ।। 604 ।।
tanuṣu vāmanamūrtidhare vibhau
tamanuyāca virājati vāmanī ।
śaraṇavānanayāmbikayā lasat
karuṇayāऽruṇayā padayoraham ।। 605 ।।
sakaruṇā kuśalaṃ mama reṇukā
tanu¬rajā tanutādudito yataḥ ।
yudhi munirvidadhau paraśuṃ dadha
jjanapatīnapatīvrabhujāmadān ।। 606 ।।
sujanaśatruramāthi ghanadhvaniḥ
śaci sarātricara¬stava tejasā ।
janani rāmasahodarasāyakaṃ praviśatāऽviśatādadhikaujasā ।। 607 ।।
tava mahaḥkalayābalamāptayā
janani śumbhaniśumbhamadacchidā ।
jagadarakṣyata gopakuleśitu
stanujayāऽnujayārjunasāratheḥ ।। 608 ।।
na vinirūpayituṃ prababhūva yāṃ
kavijano vividhaṃ kathayannapi ।
munihṛdambujasaudhatalendirā
jayati sā yatisādhujanāvanī ।। 609 ।।
imamayi tridiveśvari kalkinaṃ
ruṣamapohya savitri vilokitaiḥ ।
surapaterdviṣatoऽghavato lasan madanakairavakairavalocane ।। 610 ।।
smaradamartyanṛpālavilāsinīṃ prabalapātakabhītivināśinīm ।
pravaṇayāntarananyadhiyā lasadvinayayānayayāmavatīrmanaḥ ।। 611 ।।
bhagavatīgaganasthalacāriṇī
jayati saṅgararaṅgavihāriṇī ।
sukṛtaśatrumatibhramakāriṇī harihayārihayādividāriṇī ।। 612 ।।
śaraṇavānahamarjunahāsayā bhuvanabhūpatihārivilāsayā ।
divi pulomajayā dhavalācale
girijayāऽrijayāvitadevayā ।। 613 ।।
caraṇayordhṛtayā vijayāmahe vayamaśeṣajagannṛpajāyayā ।
divi pulomajayā dhavalācale
nagajayā gajayānavilāsayā ।। 614 ।।
arivadhāya vidhāya budhādhipaṃ paṭubhujābalabhīṣaṇamājiṣu ।
na bhavatī śaci gacchati durgataḥ
kvacana kācana kātaradhīriva ।। 615 ।।
sapadi mānasadhairyahṛto jaga
jjanani vajratanorjvalitārciṣaḥ ।
arijane prathamaṃ tava vīkṣayā
surapaterapatejasi vi kramaḥ ।। 616 ।।
na mananocitamasti paraṃ nṛṇāṃ vibudharājavadhūpadapadmataḥ ।
jagati darśanayogyamihāparaṃ
na ramaṇī ramaṇīyamukhābjataḥ ।। 617 ।।
śaraṇavānahamasmi purātana
pramadayā munigeyacaritryā ।
svabalacālitanākajagannabho
vasudhayā sudhayā surarāḍdṛśām ।। 618 ।।
ayamahaṃ gatimānatiśāntayā tridivabhūmipatipriyakāntayā ।
manasi maunijanairatibhaktito
nihitayā hitayā sukṛtātmanām ।। 619 ।।
vinayataḥ stutayā gamayāmyahaṃ
janimatāṃ janayitri niśāstvayā ।
prasṛtayā kulakuṇḍadhanañjayā
ddhṛtatanūtatanūtanavegayā ।। 620 ।।
sakṛdamoghasarasvatisādhudhī hṛdayavedyapadāmbujasauṣṭhave ।
mama śivaṃ sumanaḥ pṛthivīpateḥ
suvadane vada netralasaddaye ।। 621 ।।
duravagāhapathe patitaṃ cirā
jjanani gamyavilokanalālasam ।
svayamamartyanṛpālamanorame
sunayane nayaneyamimaṃ janam ।। 622 ।।
avatu naḥ svayameva paṭūn vipad
vimathanāya vidhāya budheśvarī ।
sakalamarmasuvītadayaiḥ parair
vinihatāniha tāpavataḥ śacī ।। 623 ।।
suradharāpatijīvitanāthayā svajananakṣitirakṣaṇakarmaṇi ।
paṭutamo jana eṣa vidhīyatā
miha tayā hatayā tu samūhayā ।। 624 ।।
gaṇapateḥ śṛṇuyādimamujvalaṃ drutavilambitavṛttagaṇaṃ śacī ।
salilarāśisutābhavanībhavad
bhuvanapāvanapādasaroruhā ।। 625 ।।
॥ iti prathamaḥ stabakaḥ ॥
